„Reflexions” Rietumu Bankas galerijā: ārpus laika un telpas

13 decembris 2013, 12:00

Saša Ginzburgs ir bijušais rīdzinieks, kurš jau daudzus gadus dzīvo un strādā Vācijā. Pirms pārcelšanās uz VFR viņš Latvijā studēja mākslu. Sašas Ginzburga pedagogu vidū bija Kurts Fridrihsons (kurš 20. gs. 30. gados Parīzē mācījās pie paša Andrē Derēna), Ābrams Bikovs un Vitālijs Karkunovs.



Jaunībā mākslinieks lielu uzmanību veltīja portreta un klusās dabas žanriem, tomēr pakāpeniski attālinājās no klasiskā stila. Viņa pēdējo gadu darbos ir jūtama liela cieņa pret 20. gs. pirmās puses avangarda tradīcijām. Vēl viens svarīgs elements ir izcilais zīmējums, svaigie košie toņi, augstais emocionālais spriegums un jūtīgums apvienojumā ar visaugstāko gleznošanas tehnikas līmeni.

„Ginzburga darbi ir atšķirīgi, tie ne pārāk līdzinās mūsdienu Latvijas tradīcijai. Tajā pašā laikā tajos ir saikne ar 20. gs. 70.–80. gadu Rīgas skolu, kad arī veidojās šis meistars un formējās viņa personīgā maniere. Ginzburga sižetos var atrast gan pārdomas par cilvēku, gan mīlestību pret dzīvi, gaismu, krāsām, dzīvo dabu – tas viss atklājas kompozīciju analītiskumā un mozaīkveida dalījumā. Neapšaubāmi, šis ir ļoti interesants mākslinieks,” saka Rietumu Bankas mākslas projektu kurators Sergejs Grodņikovs.

Šī Sašas Ginzburga darbu izstāde Rietumu Bankas galerijā ir viņa darbu pirmā ekspozīcija Baltijas reģionā; īpaši tai ir izdots katalogs.

Saša Ginzburgs intervijā pastāstīja par savu māksliniecisko koncepciju un arī par mūsdienu Rīgas apmeklējuma iespaidiem.

Ir zināms, ka Jūs ilgu laiku dzīvojāt Latvijā, ieguvāt šeit mākslas izglītību. Kādu iespaidu tas atstāja uz Jūsu mākslas stilu?

Es izaugu un mācījos Latvijā, Rīgā, kur kopumā nodzīvoju 35 gadus, un tieši šo pilsētu es uzskatu par savām īstajām mājām.

Glezniecību es apguvu pie Kurta Fridrihsona, kurš ir atstājis būtisku iespaidu uz manu daiļradi. Klasisko izglītību ieguvu pie Ābrama Bikova un Vitālija Karkunova, esmu mācījies sava laika labākajās studijās un mākslinieku darbnīcās. Tādēļ varu teikt, ka es kā gleznotājs Rīgā ieguvu ļoti pamatīgu un solīdu fundamentu.

Tomēr mans personīgais stils, mākslas maniere un filozofija izveidojās vēlāk – brieduma gados, kad es emigrēju uz Vāciju. Toreiz, pirms 20 gadiem, līdzīgi kā tagad, šajā valstī bija ļoti augsti attīstīta mākslas vide, tur ir pārstāvēti visdažādākie virzieni, ir radīti apstākļi mākslinieku darbam. Turklāt man bija iespēja diezgan daudz ceļot pa pasauli, tas arī ir paplašinājis manu māksliniecisko pasaules uztveri. Tagad šāda iespēja ir arī Latvijas māksliniekiem, vienkārši es to ieguvu nedaudz agrāk.

Kādu iespaidu uz Jums tagad, pēc ilgas prombūtnes, ir atstājusi Rīga?

Šeit viss attīstās, un tas ir ļoti labi redzams. Zināmā mērā Latvija ir Vācijai radniecīga valsts: tas izpaužas gan mākslā, gan arī arhitektūrā. Jāsaka, ka vācieši ir ļoti augstās domās par Latviju, viņi ļoti labi izturas pret šo valsti un ir pārliecināti, ka tā ir viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm ar visdinamiskāko attīstību. Īpaši sajūsmina Rīgas – brīnišķīgas pilsētas ar bagātu vēsturi – skaistums.

Latvijā it visur ir jūtama laba gaume. Pastaigājoties pa Rīgu, es redzēju ļoti daudzus skaisti un interesanti noformētus skatlogus, oriģināli rotātas Ziemassvētku egles, mājīgas kafejnīcas ar detalizēti pārdomātu interjeru. Šeit ir jūtama interese un fantāzija, vēlme radīt kaut ko jaunu un oriģinālu. Iespējams, tas ir atkarīgs no tā, ka Latvijā šāda iespēja ir radusies samērā nesen, bet Vācijā jau ir jūtams zināms pārsātinājums. Kad visa ir pārpārēm, var zust vēlēšanās radīt un atklāt savu māksliniecisko potenciālu. Lai gan es neuzskatu, ka māksliniekam jādzīvo badā – tā jau ir cita galējība.

Teicāt, ka Jums ir izdevies apceļot daudzas valstis, redzēt pasauli. Kas no redzētā ir atstājis vislielāko iespaidu uz Jūsu daiļradi?

Galu galā vissvarīgākais, noteicošais faktors ir iekšējās pārmaiņas. Kad redzi daudz dažādu lietu, tas tevī sajaucas un transformējas par kaut ko savu, individuālu. Tieši tā – pakāpeniski, laika gaitā mainoties redzētā iespaidā, es ieguvu savu personīgo māksliniecisko redzējumu.

Kāda ir Jūsu darbu filozofiskā koncepcija?

Man ir tuvs simbolisms, gleznas un sižeti ārpus laika un telpas. Man patīk gleznas, kuras it kā paceļas pāri konkrētām tēmām un idejām. Es nevaru sevi identificēt ne ar konkrētu nāciju, ne ar noteiktu mākslas virzienu; esmu mākslinieks ārpus laika, valsts un stila.

Eleonora Gailiša
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts: [email protected]