Rietumu Bankas izstāžu galerijā ir atklāta mākslinieces Tatjanas Paļčukas (Latvija) izstāde “Himna Daiļradei” . Tajā var aplūkot pēdējo trīs gadu laikā tapušu darbu ciklu, kuru publiskai apskatei māksliniece atklāj pirmo reizi.
Tatjana Paļčuka ir viena no Latvijas māksliniecēm, kuras vārds ir labi zināms aiz Latvijas valsts robežām. Viņa ir dzimusi Rīgā, absolvējusi J. Rozentāla Mākslas skolu. Pagājušā gadsimta 70. gados absolvējuši Valsts Mākslas akadēmiju. Pēc tam studējusi aspirantūrā slavenā latviešu gleznotāja, PSRS MA akadēmiķa Eduarda Kalniņa vadībā.
Savā daiļradē Tatjana Paļčuka turpina un pilnveido pasaules mākslas mantojuma tradīcijas. Māksliniecei ir tuva itāļu klasika, Ziemeļu renesanse (15. – 16. gs.) un franču viduslaiku rokrakstu miniatūras. Tieši tādēļ lielākajā daļā T.P. mākslas darbu ir jūtama dziļa cieņa pret tā laika Eiropas mākslu.
“Savā dzīvē reti esmu sastapis māksliniekus, kurus raksturo izsmalcinātība un elegance. Viņa šuj jaunu, skaistu mūsdienu mākslas tērpu, rotājot to ar skaistu formu un krāsu harmoniju. Daudzus gadus vēroju Tatjanas daiļradi, un man ir jāsaka, ka ikreiz esmu dziļi pārsteigts. Viņas darbi atgādina zelta sapņus, viņas māksla ir neapšaubāms skaistuma triumfs. Šo skaistumu var baudīt gluži kā Marsela Prusta darbus, atkal un atkal atceroties ar atmiņām saistīto zudušo laiku. Mākslinieces darbi aiznes mūs atpakaļ laikā: tur, kur valda harmonija, laikā, kas ir brīvs no skaudības, cilvēku nevarības un netaisnības. Tādēļ viņas daiļrade saista ne tikai skatītāju, bet arī bargāko kritiķu uzmanību,” uzskata slavenais itāļu mākslas kritiķis Salvatore Ruso.
Tatjana Paļčuka par savu jauno darbu ciklu izsakās šādi:
“Vispirms – neliels ievads. Mums ar vīru ļoti patīk ceļot, reiz Itālijā, pēc Veronas un Romas apskates, nokļuvām Asīzē. Todien tika svinēti nozīmīgi katoļu svētki, uz kuriem bija sabraukuši cilvēki no visas pasaules – gan jaunieši, gan vecāka gadagājuma ļaudis. Viņi dziedāja un dejoja Asīzes laukumā. Šī diena, šie skaistie un laipnie, apbrīnojami jauneklīgie cilvēki, kas svinēja svētkus, mani sajūsmināja un pārsteidza, palika dziļi sirdī. Lai kā tas arī skanētu – naktī es redzēju sapni, ko iegaumēju un no rīta pierakstīju. Jau tobrīd sapratu, ka taps divpadsmit gleznas un vēl viena turklāt. Šis skaitlis nav nejaušs – toreiz sapnī pie manis atnāca divpadsmit apustuļi, un es sapratu, ka tā ir tēma, izaicinājums, zīme, tā ir jāpieņem. Sāku nopietni strādāt, atlasīt materiālus, lasīt, un tad pienāca brīdis, kad vairs nevarēju to visu atlikt malā, atlikt uz vēlāku laiku. Kā ikviens jauns sākums, arī šis manī radīja emociju gammu, izjutu pat veselīgas bailes par tik nopietnas tēmas izvēli.”
- Vai šajos trīs gados pievērsāties vēl kaut kam?
- Faktiski visus šos trīs gadus veltīju darbu ciklam, kuru nosaucām – “Himna Daiļradei”. Kaut kam citam tikpat kā nepievērsos, tikai lai atvilktu elpu šajā periodā uzgleznoju dažas klusās dabas. Tomēr pilnībā koncentrējos šim ciklam, kas ir dāvana sev pašai, tajā izpaužas mana mīlestība pret Ziemeļu renesansi – Flandrijas, Nīderlandes, Burgundijas mākslu, itāļu činkvečento. Tas, ko izdevās saprast ar prātu un parādīt ar sirdi un dvēseli, ir tas garadarbs, ko tagad var redzēt skatītājs. Darba noslēgumā sajutu, ka esmu izpaudusies pilnībā un ir pienācis laiks atpūsties gan fiziski, gan garīgi. Kļūs siltāks, un dosimies kādā ceļojumā.
- Kas ir attēlots gleznās?
- Man pozēja reāli jauni cilvēki (vai enģeļi). Inženieri, datorspeciālisti, uzņēmumu īpašnieki un mani audzēkņi. Šis ir apliecinājums tam, ka pasaulē viss ir savstarpēji saistīts. Kaut kas rada ko citu, pagātne ir saistīta ar tagadni un savijas ar to.
- Kāpēc šo darbu sēriju nolēmāt parādīt vispirms Rīgā?
- Šī nav mana pirmā izstāde Rietumu Bankā. Šeit ir ļoti sirsnīgi cilvēki, ar kuriem ir ļoti patīkami strādāt. Tā vienkārši notika, un Latvija kļūs par pirmo valsti, kurā tiks atklāta šī izstāde. Arī Rietumu Bankas galerija tai ir ļoti piemērota. Tā ir gaiša, plaša, ar interesantu plānojumu, turklāt man jau ir izstādes veidošanas pieredze tieši šeit. Pēc tam “Himna Daiļradei” ceļos uz Antverpeni.
Vēlos, lai cilvēki, atnākot uz izstādi, izjustu to, ka šajos darbos esmu ielikusi dvēseli, filozofiju, nopietna darba mēnešus un gadus, lai gleznas radītu pozitīvas emocijas, gaišas domas; kad jūtas savijas ar zināšanām, tās uzslāņojas, var dziļāk uztvert vēstījumu un atpazīt simbolus. Mans radošais direktors saka, ka “šedevrs netop vienā dienā” – arī man bija nepieciešams daudz laika, tomēr uzskatu, ka visu esmu paveikusi godam.
Tatjana Paļčuka piedalās izstādēs kopš 1981. gada. Šajā laikā viņai bijušas vairāk nekā desmit personālās un 40 kolektīvās izstādes. Pēdējos gados viņas darbi bieži ir skatāmi ārzemēs: Ņujorkā, Parīzē, arī Beļģijas, Itālijas, Francijas, Vācijas pilsētās. Viņa ir saņēmusi prestižas starptautiskas godalgas. Mākslinieces darbi atrodas publiskās un privātās kolekcijās visā pasaulē.
Izstāde ir apskatāma līdz 28. februārim; darba laiks – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 18.00. Ieeja – bez maksas.
Adrese: Rietumu Bankas centrālais birojs Rietumu Capital Centre, Vesetas ielā 7, Rīgā.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
