Objekta pamatideja – pievērst vietējo iedzīvotāju un tūristu uzmanību Siguldas unikālajai dabai un pilsētas gleznainajai apkārtnei, ko veido paugurainais reljefs.
Siguldas novads bieži tiek dēvēts par Latvijas Šveici. Senos laikos Gauja šeit mainīja gultni, tāpēc izveidojās gleznaina ieleja. To šķērso Baltijā vienīgais gaisa trosu ceļš, kas savieno Siguldu un upes labajā krastā esošo Krimuldu – tur atrodas vēsturiska muiža, kā arī no turienes paveras izcils skats uz ieleju un pilsētu. Siguldā atrodas arī Latvijas lielākā ala – Gūtmaņala, kuras avota ūdens tiek uzskatīts par dziedniecisku.
Tomēr gan Latvijā, gan aiz tās robežām īpaši populāras ir rudenīgās Siguldas ainavas, kad pakalnos augošie lapu koki kvēlo sarkandzeltenos toņos. Šajā laikā Siguldas novads kļūst par svētceļojumu vietu visiem ar lirisku dvēseli, kuri mīl baudīt dabu un svaigu gaisu.
Rudenīgās Siguldas liriskais skaistums vienmēr ir iedvesmojis gleznotājus un literātus. Piemēram, Andrejs Vozņesenskis 1961. gadā sacerēja dzejoli “Rudens Siguldā”, kurā ir šādas rindas: “…paldies, ka rudenīgās birzīs / es tevi satiku, tu jautāji kaut ko / un suni vilki pavadā, / bet viņš spītējās, / paldies, / es atdzīvojos, paldies par rudeni…”.
Rietumu Bankas atbalstītā projekta ietvaros iekārtotais skatu tornītis atrodas unikālā, vēsturiskā vietā. 20. gadsimta sākumā šeit tika uzcelts pansionāts Nachtigal (lakstīgala – vācu val.), kas ātri kļuva populārs ceļinieku vidū. Vēlāk pansionāta telpas tika nodotas slimnīcas pārziņā, bet 1980. gados tās tika pilnībā pārbūvētas.
Atjaunotais skatu tornītis un atpūtas laukums sniedz iespēju atkal just vēstures elpu un izbaudīt dabas skaistumu, vienlaikus attīstot arī Siguldas tūrisma potenciālu.
