„eCom21”: bankas vs stārtapi elektronisko maksājumu pasaulē

8 jūnijs 2015, 12:00
19-20. novembrī Rīgā norisināsies ceturtā starptautiskā konference „eCom21”. Tāpat kā iepriekšējās, tā būs veltīta aktuālām elektroniskās komercijas un interneta tirdzniecības attīstības tēmām.

Dažu gadu laikā šis forums, kas ir viens no lielākajiem Austrumeiropā, kļuva par iespaidīgu platformu, kur tiekas un diskutē šīs industrijas profesionāļi no dažādām valstīm un reģioniem.


Kā atzīmē Ruslans Stecjuks, foruma Organizatoru komitejas priekšsēdētājs un Rietumu Bankas pirmais viceprezidents, „eCom21” no citām šāda profila konferencēm atšķir fokuss uz visaktuālākajiem tematiem un praktisko darbību.

– Pirmajai „eCom21” konferencei bija vispārējs rakstus, un tā bija veltīta elektroniskās komercijas industrijai kopumā. Turpmākajiem forumiem fokuss kļūst arvien noteiktāks. Vai šāda pieeja „no vispārējā uz konkrēto” ir attaisnojusi sevi?

– Bez šaubām. Online bizness attīstās superdinamiski, parādās jaunas tēmas, tendences, virzieni, nišas, bet kopā ar to – jauni jautājumi un problēmas, kas prasa nopietnu analizēšanu. Tāpēc pēc pirmā, teiksim tā, „bāzes” foruma mēs apzināti sašaurinājām tematiku, lai apskatītu konkrētus jautājumus vispusīgi, tuvplānā.

Piemēram, iepriekšējā gada „eCom21” tika veltīta vienam no visspilgtākajiem un revolucionārākajiem virzieniem šajā sfērā – elektroniskajai naudai un visai tās daudzveidībai: virtuālajām un kriptovalūtām. Ar šo tēmu ir saistīti daudzi dažādi jautājumi: no konceptuālajiem elektroniskās naudas ieviešanas aspektiem līdz mobilo maksājumu īpatnībām, no tiesisko normu evolūcijas līdz konkrētu tehnoloģisko risinājumu realizācijai. Tādējādi mūsu viesiem bija iespēja apspriest šīs parādības svarīgākos aspektus un dzirdēt visdažādākos viedokļus.

– Vai ar iepriekšējā gada rezultātiem esat apmierināti?

– Pilnībā. Konferenci apmeklēja 500 cilvēki, tās ģeogrāfija ir ļoti plaša: tika pārstāvētas vairāk kā 30 Eiropas, Āzijas un Amerikas valstis. Tas viss liecina par to, ka tēma, pasākuma forma un runātāji – viss tika izvēlēts un pasniegts veiksmīgi. Kā arī, protams, liecina par to, ka starptautiskā popularitāte un „eCom21” ietekme pieaug.

Uzskatu, ka labāk par jebkuriem vārdiem foruma līmeni raksturo tā dalībnieku sastāvs. Šeit nemainīgi uzstājas valsts regulējošo institūciju pārstāvji, runātāji no tādām kompānijām kā VISA un MasterCard, e-komercijas industrijas top-menedžeri, pazīstami juristi, „lielā četrinieka” auditori.

– Kāda ir šī gada „eCom21” tēma?

– Šoreiz mēs koncentrējamies uz principiāli jaunām mūsdienu elektronisko maksājumu pakalpojumu tirgus tendencēm. Šobrīd šajā nozarē mēs redzam patiesi revolucionāru izrāvienu. Mēs esam liecinieki tam, kā rodas jauna maksājumu formācija, vesela ārpusbanku institūciju klase, kas attīstās, galvenokārt, online vidē.
Šī jaunā formācija perspektīvā kardināli izmainīs maksājumu servisu un šādu pakalpojumu tirgu. Un šeit jau atkal rodas daudzi jautājumi. Kā perspektīvā mainīsies banku loma šajā biznesā? Kādas pozīcijas un funkcijas tās saglabās, bet kādas uzņemsies jaunie tirgus dalībnieki? Kā turpmāk tiks veidota savstarpējā sadarbība starp maksājumu servisa nodrošinātajiem (PSP – Payment Service Provider) un tradicionālajam bankām. Kādu nišu ieņems PSP?

Plānojam izskatīt aktuālos jautājumus un tēmas, kas saistītas ar interneta tirgotājiem domāto servisu – tā ir daudzsološa, bet diezgan specifiska banku klientu grupa.

Bet foruma galvenā tēma skan šādi: „Procesings. Maksājumu pieņemšana. E-komercijas evolūcija”.


– Vai šādā veidā jūs vēlaties dot bankām signālu par draudiem, kas nāk no kompānijām, kas sniedz maksājumu pakalpojumus internetā?

– Gan jā, gan nē. Ja tie būtu tikai draudi, tad būtu pārāk vienkārši. Drīzāk tas ir izaicinājums. „Klasiskajām” bankām tik tiešām rodas dilemma: vai nu jaunie spēlētāji „izspiesdīs” tās no transakciju biznesa attīstības sfēras, vai arī bankas radīs iespējas un savstarpēju interešu punktus, uz kuriem balstīt sadarbību.

Pagaidām ir grūti spriest, kurš iznākumā būs lielāks ieguvējs, bet ir skaidrs, ka priekšrocība būs tiem, kas savlaicīgi un, galvenais, precīzi orientēsies šajos mainīgajos apstākļos.

Neskatoties uz to, ka šobrīd elektroniskā komercija interesē visus, liela banku daļa atturas no šādu produktu un programmu attīstības – galvenokārt lielo nepieciešamo resursu dēļ. Tā ir viņu apzināta izvēle. Bet ir arī citādas bankas – tās, kas apzināti izdara likmi uz inovatīviem augsto tehnoloģiju risinājumiem, kas attīsta un stiprina savas pozīcijas online biznesa jomā. Mēs Rietumu Bankā attīstāmies tieši šajā virzienā.

– Vai jūs izskatāt tādu scenāriju, kurā maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievērojami nobīdīs malā tradicionālās bankas?

– Ja runājam tikai par maksājumiem, tad ārpusbanku institūcijas šajā ziņa sāk pamazām aizstāt bankas. Tas ir jāatzīst. Tas izdodas, pateicoties tam, ka viņi ir mobili, ātri un elastīgi gan lēmumu pieņemšanā, gan to īstenošanā – daudzām klasiskajām bankām šāda iespēja praksē nav pieejama.

Piemēram, kādam stārtapam veikt tehnoloģiskās izmaiņas – ir dažu nedēļu jautājums: atrada ideju, pieņēma lēmumu, realizēja. Tradicionālajai bankai ir nepieciešams, pirmkārt, diezgan ilgs laiks lēmuma izskatīšanai un pieņemšanai, bet tālāk – lielas investīcijas un daudzu speciālistu darbs, kas aizņems, vismazākais, mēnešus.

Ir vēl viens svarīgs aspekts, kas izriet no tā, kādu lomu bankas aizņem mūsdienu ekonomikā un sabiedrībā – tas ir saistīts ar banku atbildību par veikto operāciju drošību, kā arī ar īpašām prasībām no likumdevēju un regulējošo institūciju puses. Bankas strādā ļoti stingi noteiktā likumdošanas sfērā, kas, kaut arī atrodas nepārtraukta attīstībā, tomēr ne vienmēr tiek līdzi progresa ātrumam.

Šo visu iemeslu dēļ transakciju servisa sfērā, manuprāt, PSP kompānijām ir savas, īpašas iespējas, kas ļauj piedāvāt efektīvākus un progresīvākus risinājumus.

Un vēl viena lieta. Stārtapi ļoti atsaucīgi reaģē uz konjunktūras izmaiņām. Kā tikko interneta vidē rodas nepieciešamība pēc kāda servisa, tūlīt pat jau ir kāds, kas piedāvā gatavus risinājumus. Turklāt „kāds” nav viens, vai divi, – viņu uzriez ir daudz. Ātri izveidojas kloni, momentāni tiek izstrādātas nākamās paaudzes. Viss notiek ļoti dinamiski, kā visā, kas saistīts ar hitech. Ne velti ir radies tāds termins kā fintech – finanšu un augsto tehnoloģiju sintēze.

– Izvēloties sev inovatīvo attīstības ceļu, Rietumu Banka nolēma fintech stārtapus „ņemt savā paspārnē”?

– Mēs esam privāta un neatkarīga banka. Tas sniedz mums priekšrocības un ļauj būt aktīviem inovāciju sfērā. Tas ir plaši zināms fakts, ka Rietumu Banka šodien ir līderis elektroniskās komercijas apkalpošanas sfērā Baltijā.

Mēs esam pārliecināti, ka šajā sfērā biznesam pastāv lieliskas perspektīvas vairākus gadus uz priekšu. Kā rāda pasaules prakse, interneta izmantošanas apjoma, kas saistīts ar e-komercijas apkalpošanu, palielinās ļoti aktīvi. Ir dati, kas rāda, ka ienākumi no šī segmenta operāciju apkalpošanas katru gadu palielinās par aptuveni 50%. Interneta tirgos, kas atrodas attīstības stadijā, kā, piemēram, Krievijā, šis rādītājs, visdrīzāk, ir vēl augstāks. Tā ir ļoti daudzsološa niša, un mēs šeit darbojamies aktīvi.

Tā, noteiktā posmā, kad mēs sapratām, ka tālākai interneta biznesa apkalpošanas attīstībai mums vairs nepietiek ar parastu, standarta procesinga servisu un „tipveida” pieeju risinājumu izstrādāšanai, mēs nolēmām piedalīties jauna neatkarīga procesinga centra izveidē Rīgā. Šodien šis centra – tā nosaukums ir DECTA – apkalpo mūsu bankas maksājumu karšu operācijas, kā arī veiksmīgi strādā ar citiem klientiem, kuru interese par centra piedāvātajām iespējām ir ļoti augsta. Tur ir realizētas jaunākās progresīvās tehnoloģijas, strādā lieliski speciālisti, kuriem ir unikāla pieredze un ekspertīze.

Atgriežoties pie stārapiem. Tik tiešām, pēdējā laikā mēs atbalstījām vairākus pasākumus un konkursus, to starpā arī starptautiskus pasākumus, fintech sfērā; piedāvājām šādām kompānijām pievilcīgus apkalpošanas nosacījumus, esam gatavi apspriest arī citas atbalsta un sadarbības iespējas.

– Kādas Jūs redzat tradicionālo banku un jauno maksājumu institūciju sadarbības iespējas, ņemot vērā progresa sasniegumus un tendences?

– „Klasiskās” bankas būs aktīvas tajā jomā, kurās tās ir tradicionāli spēcīgas. Pirmkārt, tām ir ievērojami resursi: finansiālie un cilvēkresursi, kas ļauj tām apkalpot vērienīgus unikālus darījumus, piedāvāt biznesa klientiem plašu produktu spektru. Otrkārt, klasiskajām bankām ir iespēja kreditēt un investēt.
Bez tā, tradicionālajām bankām ir uzkrāta milzīga pieredze un darba tradīcijas, un lielajam biznesam tas ir ļoti svarīgi! Jaunajām maksājumu institūcijām šādu iespēju de facto nav, un arī interesi par šādu darbību tās pagaidām nav izrādījušas. Tāpēc uzskatu, ka klasiskās bankas un alternatīvo maksājumu sniedzēji perspektīvā var veiksmīgi sadarboties, efektīvi attīstoties katrs savā nišā.

Rīga jau sen ir atzīta par Baltijas valstu finanšu centru. Pēdējos gados strauji attīstās arī bizness augsto tehnoloģiju jomā. Vai Latvijas galvaspilsēta var kādreiz kļūt par reģiona tehnoloģisko centru?

– Tik tiešām mēs šodien novērojam zināmu tehnoloģisko izrāvienu. Es jau pastāstīju par jauno procesinga centru – tas ir tikai viens piemērs.

Mūsu valstī tradicionāli ir daudz kvalificētu speciālistu, inženierzinātnes un IT tehnoloģiju izglītībai vienmēr ir bijis augsts prestižs. Šeit ir arī labvēlīgs investīciju klimats un, kā mēdz sacīt, viens no labākajiem internetiem pasaulē.

Domāju, ka Rīgai ir viss nepieciešamais, lai kļūtu par reģiona fintech galvaspilsētu. Un mūsu „eCom21” forums var to veicināt!



Eleonora Gailiša
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts: [email protected]
Tālāk

Par AS “Rietumu Banka” un Klienta līguma Noteikumu jauno redakciju un par izmaiņām Bankas Tarifos

1. Minimālās bilances uzturēšanas prasība juridiskām personām Noteikumu jaunajā redakcijā Minimālās bilances uzturēšanas prasība (Relationship Balance) – tā ir minimālā līdzekļu summa, kurai jebkurā gadījumā ir jāatrodas Klienta (juridiskās personas) kontos.

1 jūnijs 2015, 12:00 Serviss