Par to, kā šodien Rietumu Banka plāno savu attīstību, ka arī par aktuālajiem procesiem ekonomikā un finanšu jomā stāsta bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.
Eiropa pērk laiku Kā, jūsuprāt, pašlaik veidojas sit uācija Eiropas ekonomikā ? Fundamentālu izmaiņu tajā nav. IKP pieaugums visās Eiropas Savienības valstīs kopumā līdz 2012. gada beigām svārstīsies ap nulles atzīmi. Savienības līderiem – visupirms Vācijai un Francijai – būs vērojams, lai gan neliels, tomēr kāpums. Šo valstu ekonomikas lielā mērā ir pašpietiekamas un saglabā izaugsmes potenciālu.
Eiro zonas arjergards: Grieķija, Spānija, Itālija, Portugāle – būs mīnuszīmē. Dažām mazajām valstīm būs panākumi. Piemēram, Latvija uz kopējā fona izskatīsies lieliski. Tomēr Eiropas kopējā „katlā” Latvijas ekonomikas daļa diemžēl ir tik maza, ka kopainu tā nekādi neietekmēs.
Pašreizējā krīze visā pilnībā atklāja valsts parāda problēmas aktualitāti , un spilgtākais piemērs tam ir Grieķija. Kāda, jūsuprāt, būs šīs situācijas attīstība? Ir acīmredzams, ka Grieķijas stāsts pēc savas būtības ir daudzsēriju. Izmantojot salīdzinājumu ar televīzijas seriāliem, jāsaka, ka pašlaik esam redzējuši tikai dažas pirmās sērijas.
Vienkārši risinājumi esošajā situācijā nav iespējami. Ja runājam par Grieķiju, tad gada beigās „Atēnu jautājums” atkal nonāks visas Eiropas dienaskārtībā. Kļūs acīmredzams, ka Grieķijas valdība nespēj pilnā apmērā ievērot tās vienošanās, kas panāktas ar starptautiskajiem aizdevējiem. Iespējams, ka finanšu palīdzība būs nepieciešama arī dažām citām Eiropas valstīm. Kamēr šie jautājumi tiks debatēti, tirgus pāršalks augsts emociju vilnis, kas sasniegs visus – gan profesionālos investorus, gan parastos eiropiešus.
Tomēr tajā pašā laikā nenotiks nekas ārkārtējs. Netiek prognozēts nekas jauns. Problēma tiks atrisināta, izmantojot monetāros instrumentus, kā tas jau tika izdarīts gada sākumā.
Vai eiro zonas valstu lielā ārējā parāda problēmai vispār ir iespējams rast fundamentālu risinājumu ? Eiro zonas problēmas galvenokārt veido nevis lielais parādu apjoms, bet gan lēnais kopīgo risinājumu pieņemšanas process. Katru nozīmīgo jautājumu apspriež 27 valstu pārstāvji. Tik lielā kolektīvā vienmēr kāds ir pret, kāds šaubās, kādam ir īpašs viedoklis. Šāda situācija dod bagātīgu vielu politiskām diskusijām, pilda ziņu aģentūru lentes, tīmekļa vietnes un TV programmas ar jaunumiem. Turklāt tā pauze, kas ilgst no problēmas konstatēšanas brīža līdz tās risinājumam, neizbēgami provocē satraukumu tirgos.
Iespējams, ka Eiropai vajadzētu palūkoties uz ASV, kur līdzīgās situācijās monetārie risinājumi tiek rasti maksimāli īsā laikā. Un, kā zināms, tirgus vienmēr rūpīgi seko tam, cik operatīvi valdība spēj reaģēt uz situāciju un izvēlēties īstos risinājumus. Tādēļ pagaidām Eiropa zaudē cīņā par kapitālu „miera ostas” statusu.
Jā, Eiropas Savienība virzās pretī centralizācijai, kas nākotnē paredz gan kopīgas Eiropas valdību, gan arī plašākas Centrālās bankas pilnvaras. Taču tempi, ar kādiem notiek šī virzība, ir par lēnu šā brīža vajadzībām.
Kopumā notiekošo varētu raksturot šādi: Eiropa tādā veidā vienkārši pērk laiku, kurā tā cer pagūt īstenot kardinālus pasākumus. Šādas politikas sekas būs nopietna valsts finanšu jomas regulējuma pastiprināšana Eiropas Savienībā.
Latvija: izaugsme uz eirofondu un investor u rēķina Kāda šajos apstākļos būs Latvijas taktika ? Savu ceļu valsts izvēlējās jau 2004. gadā, kad iestājās Eiropas Savienībā. Un pašlaik dienaskārtībā nekādu citu variantu nav. Mums ir vairāk jāintegrējas Eiropas kopējā tirgū, jāuzlabo gan valsts, gan uzņēmējdarbības konkurētspēja.
Kad Latvija kļūs par eiro zonas valsti ? Latvija jau ir gatava ieplānotajā laikā – sākot ar 2014. gada 1. janvāri – kļūt par eiro zonas valsti. Ja vispārīgajā politiskajā līmenī netiks pieņemti kaut kādi citi risinājumi, tad tā tas arī notiks.
Daži analītiķi paredz Latvijai ilgstošu stagnāciju. Vai piekrītat šādai prognozei ? Ja runājam par to, ar ko ik dienas saskaras katrs valsts iedzīvotājs, tad ir redzams, ka dažu mēnešu laikā benzīns uzpildes stacijās ir kļuvis par 10% dārgāks, un degvielas cenu kāpuma tendence saglabājas. Interesanti, ka vienlaikus automobiļu sastrēgumi Rīgā kļūst aizvien lielāki. Statistika apgalvo: tikai janvārī vien jaunu automobiļu pārdošanas apjomi palielinājušies par 45%. Turklāt pie mums, tāpat kā pirms krīzes laikos, cieņā ir ievērojami, lielgabarīta automobiļi.
Un, lūk, vēl kāds fakts. Mūsu meitasuzņēmuma „InCredit Group”, kas koncentrējas uz mazumtirdzniecības segmentu un kuram tajā ir liela pieredze, kredītportfelis palielinās, apsteidzot prognozes. Mēs redzam: cilvēki atkal ir gatavi ņemt aizdevumus preču, automobiļu un mājokļu iegādei un citiem mērķiem, un tādēļ esam pieņēmuši lēmumu dubultot šā uzņēmuma kredītlīniju. Tie ir novērojumi sadzīves līmenī.
Aizvadītajā gadā Latvijas eksports ir palielinājies par 30% – tas ir trešais lielākais rādītājs Eiropā. Mūsu ekonomiskā aktivitāte visupirms ir saistīta ar Eiropas fondu pieejamību. Kopš programmas sākuma 2004. gadā Latvija ir apguvusi jau 6,5 miljardus eiro. Pagaidām mums saka: slikti apgūstat, vajag vairāk.
Un saka ļoti pareizi. Pēdējo četru gadu laikā banku kopējais kredītportfelis katru gadu samazinās par apmēram miljardu latu. Tas ir gan kredītu atmaksas, gan to norakstīšanas rezultāts. Sanāk, ka nauda tiek „izņemta” no Latvijas ekonomikas.
Šajā situācijā Eiropas Savienības fondi ir lieliska degviela mūsu nelielajai ekonomikai, un, kamēr mums tā ir pieejama, nav pamata runāt par stagnāciju.
Kā jums šķiet, vai programma „Uzturēšanās atļauja pret investīcijām” ir attaisnojusies ? Ir attaisnojusies un turpina attaisnoties. Šī programma vispār var būt kā piemērs saprātīgam, ilgtermiņa perspektīvai paredzētam valsts risinājumam.
Mēs redzam, ka praktiskā interese par uzturēšanās atļaujas saņemšanu Latvijā pieaug. Esmu pārliecināts, ka laika gaitā šādu „iedzīvotāju” skaits būs mērāms desmitos tūkstošu.
Jau šodien „jauno eiropiešu” nauda jūtami balsta Latvijas ekonomiku. Aprunājieties ar jebkuru nekustamā īpašuma speciālistu un jūs sapratīsiet, ka pašlaik nekustamā īpašuma pārdošana lielā mērā ir iespējamas, pateicoties šādiem klientiem.
Programmas pretinieki izsaka argumentus, ka šādas investīcijas neattīsta ekonomiku... Nepiekrītu. Latvijas imigrācijas likums ir „piegriezts” atbilstoši vidējās klases pārstāvjiem. Šie cilvēki nav samaksājuši tikai kaut kādu abonēšanas maksu par uzturēšanās atļauju. Viņi apmeklē vietējos veikalus un restorānus, uzpilda automobiļu degvielas tvertnes ar mūsu benzīnu, izmanto servisa pakalpojumus, apmeklē teātrus un poliklīnikas. Tas viss palielina iekšzemes pieprasījumu, tirgotāju, uzņēmumu peļņu, tātad attīsta ekonomiku.
Acīmredzami ir arī tas, ka „investora vīzas” īpašnieka ienākumu līmenis un līdz ar to arī tēriņi vairakkārt pārsniedz Latvijas vidusmēra patērētāja izdevumus. Būtībā 20 000 iedzīvotāju – investoru ir līdzvērtīgi 200 000 „pamatiedzīvotāju”.
Neaizmirstiet arī to, ka visi šādi investori kļūst par Latvijas draugiem, pozitīvas mūsu valstij veltītas informācijas nesējiem un izplatītājiem. Un tās jau ir investīcijas nākotnē.
Tātad, jūsuprāt, investoru iespēju logam ir jāsaglabājas ? Imigrācijas likums tā šā brīža veidolā ir izdevīgs pat tā kritiķiem. Galu galā – tieši ar to viņi pelna sev politiskos punktus.
Valsts likumi ir jo labāki, jo pilnīgāki, jo retāk tie tiek grozīti. Paskatieties uz Lielbritāniju, kur spēkā ir XVI, XVII gadsimta normatīvie akti, un visus tie apmierina. Sabiedrība, protams, spēj pielāgoties pārmaiņām. Taču nemitīgas pārmaiņas vienmēr satrauc un beigu beigās iedarbojas kontrproduktīvi.
Vai Latviju sagaida kredītu „buma” atkārtošanās ? Kreditēšana, nenoliedzami, attīstīsies. Taču šis jau būs pavisam cits scenārijs. Tā dēvētajos „treknajos gados”, kad notika neierobežota naudas izdāļāšana pa labi un pa kreisi, valstī nebija šo procesu iegrožojošu instrumentu, kas kļuva par iemeslu tirgus sabrukumam. Pašlaik tādi instrumenti ir. Ir ieviesti jauni nodokļi, pieņemti jauni kreditēšanu regulējoši likumi, kas spēj to piebremzēt, tieši vai netieši. Agrākos neregulēta aizdevumu tirgus tempus mēs vairs nesasniegsim, bet vai ir nepieciešams tos sasniegt?
Kreditēšana arī turpmāk korelēs ar ekonomiskajiem cikliem, būs no tiem atkarīga, uzrādot lielāku vai mazāku pieaugumu.
Debesskrāpis džinsu kabatā Kā J ū s redzat turpmākos procesus Latv ijas banku sektorā ? Tā sektora daļa, kas orientēta uz finanšu pakalpojumu un kapitālu eksportu, arī turpmāk dinamiski attīstīsies. Ja runājam par bankām, kas orientējas tikai uz iekšējo tirgu, tad situācija izskatās nedaudz citādi.
Daži kolēģi ir aprēķinājuši, ka, ja ņemam visus Latvijas darbspējīgos iedzīvotājus, atrēķinām tos, kuriem jau ir kredītsaistības, un tos, kas iekļauti „slikto kredītu” reģistrā, tad pāri paliek apmēram 60 000 potenciālo kredītņēmēju. Lūk, šo grupu tad savā starpā arī „dalīs” tās bankas, kas attīstās vietējā tirgū.
Piekritīsiet, ka skaitlis ir visai nepievilcīgs un neiedvesmo. Tādēļ šajā banku sektora segmentā mēs varam ieraudzīt jaunas saplūšanas. Tas ir loģiskāk, nekā censties visiem kopā „art” vienu un to pašu mazo un akmeņaino lauku.
Lielās „retail” bankas ir uzsākušas filiāļu slēgšanas procesu . Rietumu Banka to ir paveikusi jau sen. Kāda Jums šķiet Latvijas „banku karte” nākotnē ? Filiāļu tīklu samazināšana ir dabisks process, pielāgošanās jauniem apstākļiem. Tehnoloģijas strauji attīstās. Aizvien lielāks klientu skaits darījumus veic attālināti. Filiāļu slēgšana neliecina par to, ka uzņēmējdarbība sekmējas labāk vai sliktāk. Tas ir objektīvs process un „liekās” filiāles neizbēgami nozudīs no „banku kartes”.
Par universālu saziņas instrumentu kļūs mobilais tālrunis. Ar tā palīdzību cilvēki sāks iepirkties, veiks darījumus, izmantojot elektronisko parakstu, lietos to kā universālu kredītkarti, tiešsaistes režīmā saņems privāto baņķieru konsultācijas u. tml. Daudz kas no tā pie mums jau ir īstenots. Atlicis nedaudz: jāintegrē šie pakalpojumi un tehnoloģijas, citu pēc cita tie kā pērlītes jāsaver vienā ierīcē.
Pēc dažiem gadiem psiholoģiskā uztvere krasi mainīsies. Pompozie banku debesskrāpji, kas dominē mūsdienu cilvēku apziņā, brīnumainā veidā samazināsies, lai ietilptu jūsu džinsu kabatā. Kabatas portfeļi un maki beidzot vairs netūks no dažādu plastmasas kartīšu pakām un tuvinieku fotogrāfijas tajos vairs nekad nebūs saburzītas.
Kapitāla eksports : Krievija, Skandināvija , Baltkrievija Jūsu vārdiem runājot, Rietumu Banka strādā uz pakalpojumu un kapitālu eksportu . Kā un kādos tirgos jūs veidojat savu attīstības stratēģiju ? Pašlaik Rietumu Banka koncentrējas uz Skandināviju, Baltiju, Krieviju, Baltkrieviju – tie ir mums saprotami tirgi. Mūsu stratēģijas pamatā ir skaidra izpratne par to, ka mums ir uzticēti klientu līdzekļi un mums ar tiem jārīkojas atbildīgi un saprātīgi. Tādēļ mēs bijām, esam un būsim konservatīvi šā vārda vislabākajā nozīmē. Ikdienas dzīvē šāda pieeja katra lēmuma pieņemšanā liek mums rast vislabāko līdzsvaru starp projektu drošību un to ienesīgumu.
Taču ir vēl kāds kritērijs, kuru mēs ņemam vērā līdzvērtīgi abiem iepriekš minētajiem. Labāk to paskaidrot ar piemēru. Viens no mūsu klientiem nesen iegādājās zelta atradni Dienvidāfrikā. Veica ģeoloģisko izpēti, dokumentāli apliecināja dārgmetālu iegulu esamību, saņēma nepieciešamās licences un izlika to pārdošanā. Ieguldījis 30 miljonus, viņš plāno nopelnīt, teiksim, 200 miljonus. Viņam šī uzņēmējdarbība ir pilnīgi saprotama, ar līdzīgiem projektiem viņš nodarbojas jau daudzus gadus.
Manā tāpat kā daudzu uztverē DĀR ir lieliska valsts, mežonīga daba, spēcīga rūpniecība – Āfrikas kontinenta pērle. Tomēr objektīvi novērtēt uzņēmējdarbības riskus tajā man ir sarežģīti. Tādēļ šajā projektā mēs kopā ar mūsu klientu neiesaistījāmies. Taču, ja viņš, piemēram, nolems uzcelt tirdzniecības centru Maskavā vai Sanktpēterburgā, mēs droši vien kļūsim par viņa partneri. Kādēļ? Rietumu Bankai tas būs saprotams projekts labi zināmā tirgū tur, kur mēs strādājam 20 gadus. Es šo kategoriju raksturotu kā personīgo riska izjūtu.
Ir skaidrs, ka jo drīzāk mums kļūs saprotami, teiksim, Lielbritānijas, Vācijas, Ķīnas tirgi, jo lielākam mūsu klientu skaitam mēs spēsim sniegt atbalstu, kas galu galā padarīs bankas uzņēmējdarbību stabilāku, sniegs mums lielāku instrumentu skaitu peļņas gūšanai.
Tādēļ nestāvam uz vietas. Mēs aktīvi sekojam situācijai citās valstīs. Gatavojamies dažādiem „pilotprojektiem”. Esam sākuši apgūt Ķīnu. Ņemot vērā, ka daudzi klienti strādā ar Ķīnu, mums ir laba pieredze darbā ar dokumentāriem darījumiem. Virzāmies tālāk: Šanhajā ir atvērts mūsu partnera RB Investments birojs.
Jūs minējāt Baltkrieviju kā vienu no saviem tirgiem. Eiropas iedzīvotājam situācija šajā valstī šķiet dramatiska: notikusi devalvācija, ieviestas E iropas S avienības sankcijas. Vai Jūs tas nesatrauc ? Jā, aizvadītā gada desmit mēnešos Baltkrievijas rublis ir kļuvis par 190% lētāks. Un mēs zinām, ka lēmums „atbrīvot” nacionālās valūtas kursu Baltkrievijas valdībai nebija viegls. Taču tas bija drosmīgs un tirgum absolūti atbilstošs solis. Tas ļāva nostabilizēties tuvu objektīvajam Baltkrievijas rubeļa kursam – kā līdzsvaram starp pieprasījumu un piedāvājumu. Ir pieaudzis Baltkrievijas eksports. Iedzīvotāju ienākumi sāk sasniegt jauno cenu līmeni.
Ņemot vērā, ka importa komponente Baltkrievijas patēriņā ir salīdzinoši neliela, ilgtermiņa perspektīvā šāds lēmums bija lietpratīgs un nepieciešams. Ar šo soli valdība apliecināja, ka iet ekonomikas valsts kontroles samazināšanas ceļu.
Ja runājam par pašlaik spēkā esošajām Eiropas Savienības sankcijām, tad to dēļ pārsvarā nenāksies ciest ne mūsu klientiem, kuri cieši sadarbojas ar Baltkrievijas uzņēmējiem, ne Baltkrievijas ekonomikai kopumā. Baltkrievija ir pašpietiekama valsts, kas spēj sevi nodrošināt ar visu nepieciešamo.
Tādu ekonomikas modeļu pasaulē nav daudz. Ja ieiesiet Minskas CUV, tad redzēsiet tur gan Baltkrievijā ražotus ledusskapjus, gan televizorus, gan putekļusūcējus, gan citu sadzīves tehniku. Tas, protams, nav
high-end, dizaina un kvalitātes ziņā, taču tomēr Baltkrievijā „ir viss”, kas arī nodrošina tās neatkarību no importa.
Mūsu kaimiņa galvenā problēma ekonomikā ir energoresursi. Ja tam, piemēram, būtu pašam sava AES, Baltkrievija lielā mērā kļūtu daudz autonomāka.
Vēl vien jūsu tirgus ir Krievija. Kas pašlaik notiek Krievijas ekonomikā ? Visam toni uzdod augstās energoresursu cenas. Krievija visupirms ir pasaules mēroga resursu – naftas un gāzes, izejvielu – piegādātāja. Labāku avotu budžeta papildināšanai neviens vēl nav izgudrojis. Aktuālie ienākumi, kas gūti no naftas pārdošanas, ir milzīgi un pārsniedz budžetā ieplānotos apmērus. Ja apskatīsim Krievijas ekonomiku, tad redzēsim, ka, kāpjot naftas cenām, attiecīgi paaugstinās arī biržu indeksi, uzlabojas investoru pozitīvais noskaņojums.
Turklāt Krievijas līderiem ir izpratne un vēlēšanās no izejvielu ekonomikas pamazām pāriet uz citu modeli. Naftas dolāru šā brīža plūsma šim mērķim tiek enerģiski izmantota. Nauda tiek ieguldīta modernas infrastruktūras veidošanai, ceļu būvniecībai u. tml.
Krievijā ir stabila politiskā vara vai – tā kādam patīk, vai nē. Uzņēmējdarbībai tas ir nenoliedzams pluss. Krievijas potenciāls ir milzīgs. Tur ir dinamiska, augoša ekonomika, kurā ienāk daudzi rietumu investori. Starp tiem esam arī mēs. Atšķirība vienīgi tā, ka Krievijas tirgū Rietumu Banka sāka strādāt jau sen un tagad, atbalstot savus klientus, mēs palielinām savu klātbūtni.
Investēt dzimstībā Kādi faktori pasaules ekonomiku ietekmēs vidustermiņa perspektīvā ? Demogrāfija. Kas attiecas uz Eiropu un, protams, uz Latviju – problēma jau ir acīmredzama. Tā ir arī Krievijas dienaskārtībā. Demogrāfijas kolīzijas neies secen arī Ķīnai, kurā jau sen tiek īstenota politika: viena ģimene – viens bērns.
Klasiskam demogrāfijas modelim ir trapecveida forma, kuras pamatā vislielāko slāni veido strādājošie, virs tiem ir bērni un tikai pašā virsotnē – pensionāri. Šāds modelis ir saglabājies Brazīlijā, Argentīnā, Āfrikas valstīs. Eiropā un Krievijā šī diagramma jau atgādina četrstūri, kurā pensionāru skaits tuvojas strādājošo skaitam. Ja pašlaik Vācijā šis koeficients ir tikai nedaudz lielāks par 2, tad līdz 2030. gadam gaidāms tā samazinājums līdz 1,4, bet Krievijā – jau 1,5. Tas viss vistiešākajā veidā ietekmē ekonomiku.
Kas attiecas uz Latviju, tad pie mums veidojas jau apvērstā trapece, kurā pensionāru skaits palielinās straujāk nekā strādājošo skaits. Oficiālā statistika liecina, ka mums ir Eiropas Savienībā mazākais bērnu skaits uz vienu reproduktīvā vecuma sievieti – 1,3. Tajā pašā laikā Francijā, Lielbritānijā, Šveicē šis rādītājs saglabājas 2,0 līmenī.
Ja demogrāfisko situāciju salīdzinām ar luksoforu, tad Latvija mirgo sarkanā gaisma, Krievijā ir uzdegusies dzeltenā, kas teju, teju iedegsies visā Eiropā.
Tas nozīmē, ka pensiju sistēma riskē pārvērsties par finanšu piramīdu? Kāds, jūsuprāt, te būtu saprātīgākais risinājums ? Visreālākais un ātrākais problēmas risinājuma paņēmiens ir imigrācija. Taču tā nav panaceja. Imigrācija rada riskus, ar kuriem jau ir saskārusies Eiropa – sākot ar imigrantu neprasmi un nevēlēšanos strādāt un beidzot ar etniskiem, reliģiskiem un kultūras konfliktiem.
Praksē katra valsts meklē savas receptes. Latvija to diemžēl vēl nav atradusi. Kā uzņēmējs sacīšu tā: pašlaik Latvija vienam bērnam viņa dzīves pirmajos 18 gados vidēji tērē 100–120 000 eiro. Būtu prātīgi šos līdzekļus daļēji sadalīt un ģimenei, piemēram, piedzimstot pirmajam bērnam maksāt 5 000 eiro, otrajam bērnam – 10 000 eiro, trešajam – 15 000, kas kļūtu par reālu motivāciju dzimstības palielināšanai. Esmu pārliecināts, ka tā būs labākā investīciju programma, ko īstenotu mūsu valsts.
IT optimisms Kam, jūsuprāt , piemīt vislielākais attīstības potenciāls ? Vislielāko optimismu vieš elektroniskās komercijas attīstība. Pašlaik e-com tirgus neapšaubāmie līderi ir ASV un Eiropa, kuru pakalpojumu un preču apgrozījums sasniedz 200 miljardus dolāru un eiro attiecīgi. Gan pie mums, gan Amerikā tirgus palielinās par 15–20% gadā. Strauji elektroniskā komercija aug Krievijā – šeit izaugsmes tempi ir lielāki: 30–40% gadā. Līdz 2015. gadam tas pārsniegs 30 miljardu dolāru robežu, vienlaikus saglabājot milzīgu turpmākās izaugsmes potenciālu.
Elektroniskā tirdzniecība – tās ir jaunas prasības attiecībā uz loģistiku un preču piegādi, varena svira, kas liek veidot arvien vienkāršākas un universālākas muitas instrukcijas un noteikumus, tas ir pamats ātrai IT segmenta attīstībai.
Katra jaunā paaudze, kas ierodas pasaulē un līdz ar to arī tīmeklī, pērk tajā vairāk nekā iepriekšējā. Daudziem jauniem cilvēkiem parastie veikali kļūst par arhaismu, agrākās dzīves palieku. Viņi nesaprot, kā var tērēt tik daudz laika veikalu apmeklēšanai, un tīmeklī iegādājas visu, sākot ar biļetēm uz koncertu un līdz pat apaviem.
Uzņēmējdarbībai tirdzniecība internetā ir iespēja iegūt saviem pakalpojumiem vai produktiem vispasaules vitrīnu, turklāt ar visizdevīgākajiem noteikumiem un par pieņemamām cenām. Bankas lomu šajā jomā ir grūti novērtēt pārāk augstu. Mēs esam gatavi palīdzēt un palīdzam mūsu klientiem izveidot pareizu uzņēmējdarbības modeli elektroniskajā vidē. Ko tas nozīmē? Ar mūsu atbalstu klients visus elektronisko norēķinu drošības, uzticamības un precizitātes jautājumus, kā arī rentabilitātes un efektivitātes jautājumus var uzskatīt par atrisinātiem.
Tā ir sanācis, un ticiet man, tas nav nejauši, ka pašlaik tieši Rietumu Banka ir kļuvusi Krievijas uzņēmumiem par ērtām un saprotamām durvīm uz Eiropas e-com tirgu un Eiropas uzņēmumiem – uz Krievijas e-com tirgu.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
