Nākamgad Latvijā tiks ieviestas nulles deklarācijas, kas Valsts ieņēmumu dienestam dos iespēju sistematizēt ziņas par visu nodokļu maksātāju mantisko stāvokli. Tālāk jūs varat apskatīt papildu informāciju par to, kam, kad un kādā kārtībā ir jāiesniedz šāda deklarācija. Ārzemniekiem , kuri Latvijā saņēmuši pagaidu uzturēšanās atļauju, šāda deklarācija nav jāiesniedz.
Nulles deklarāciju iesniegšanas kārtību nosaka Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas stājies spēkā 15. decembrī. Saskaņā ar to nulles deklarēšana ir vienreizējs pasākums, kas fiksē fiziskas personas mantisko stāvokli, kāds tas ir 2011. gada 31. decembra plkst. 24.00.
Nulles deklarācijas iesniegšanas termiņš noteikts no 2012. gada 1. marta līdz 1. jūnijam.
UZ KO ATTIECAS NULLES DEKLARĀCIJA Deklarācija ir jāiesniedz tikai tām fiziskajām personām, kuras atbilst turpmāk minētajiem kritērijiem un kuras 2011. gada 31. decembrī ir Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā; un, kas vienlaikus ir Latvijas nodokļu rezidenti likuma „Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, proti, jebkura 12 mēnešu perioda laikā uzturas šeit 183 dienas un ilgāk. Šādas personas, ja 2011. gada beigās tās nav atbildušas likuma 3. pantā minētajiem kritērijiem, bet sākušas tiem atbilst 2012. gadā vai vēlāk, vairs neiesniedz nulles deklarāciju.
Tomēr personām, kuras laika posmā pēc 2012. gada 1. janvāra kļūst par Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, vai ārzemniekiem ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju un vienlaikus par Latvijas nodokļu rezidentiem, un tā paša perioda 31. decembrī atbilst vismaz vienam no likuma 3. pantā minētajiem kritērijiem, ir jāiesniedz deklarācija saskaņā ar stāvokli šā perioda 31. decembrī. Deklarācijas iesniegšanas periods tām ir noteikts no nākamā gada 1. marta līdz 1. jūnijam.
Ārzemniekiem, kuri saņēmuši pagaidu uzturēšanās atļauju Latvijā, deklarācija nav jāiesniedz.
Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem un ārzemniekiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kas 2011. gada 31. decembrī ir izbraukuši no Latvijas, nulles deklarācija nav jāiesniedz tikai tad, ja par izbraukšanu viņi ir informējuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, vai VID ir saņēmuši izziņu par to, ka nodokļu rezidenta statuss ir zaudēts.
KRITĒRIJI NULLES DEKLARĀCIJAS IESNIEGŠANAI Nulles deklarācija ir jāiesniedz tikai tām iepriekš minētajām personām, uz kurām attiecas nulles deklarēšanās, kas saskaņā ar stāvokli 2011. gada 31. decembrī plkst. 24.00 atbilst vismaz vienam no 13 likuma 3. pantā minētajiem kritērijiem:
1) personas īpašumā (vai kopīpašumā) ārvalstīs ir nekustamais īpašums, tostarp arī tad, ja īpašumtiesības uz to vēl nav nostiprinātas attiecīgajā reģistrā, neatkarīgi no tā vērtības;
2) personas īpašumā Latvijā ir nekustamais īpašums, kura kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus un kura īpašumtiesības vēl nav nostiprinātas zemesgrāmatā;
3) personas īpašumā (vai kopīpašumā) ārvalstīs ir mehāniskais sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzeklis, neatkarīgi no tā vērtības;
4) personas īpašumā Latvijā ir kapitāla daļas, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu;
5) personas īpašumā ārvalstīs ir kapitāla daļas, neatkarīgi no to vērtības;
6) personas īpašumā Latvijā ir finanšu instrumenti (vērtspapīri), kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu;
7) personas īpašumā ārvalstīs ir finanšu instrumenti, neatkarīgi no to vērtības;
8) personas skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumi Latvijā vai ārvalstīs kopsummā pārsniedz 10 000 latu;
9) privātajos pensiju fondos vai uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumos Latvijā vai ārvalstīs uzkrāto līdzekļu kopējā vērtība pārsniedz 10 000 latu;
10) personai Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti kredīti vai citas saistības, kuru kopējā neatmaksātā vērtība pārsniedz 10 000 latus;
11) personai Latvijā vai ārvalstīs ir izsniegti aizdevumi vai citi prasījumi, kuru nedzēstā vērtība pārsniedz 10 000 latu;
12) personas īpašumā (vai kopīpašumā) Latvijā vai ārvalstīs ir iepriekš neminēts īpašums, finanšu līdzekļi vai saistības, kuru vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 10 000 latu. Ekspertu pieaicināšana īpašuma novērtēšanai nav nepieciešama;
13) persona ir Latvijas vai ārvalstu kapitāla daļu un finanšu instrumentu, kas juridiski pieder trešai personai vai ir nodoti tās pārvaldīšanā, patiesais labuma guvējs, ja to kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu.
Iesniedzamajai deklarācijai nav jāpievieno nekādi apstiprinoši dokumenti, taču tās ir jāsaglabā deklarāciju iesniegušās personas rīcībā.
SKAIDRAS NAUDAS UZKRĀJUMI Ja persona deklarē skaidras naudas uzkrājumus, tad summu, kas pārsniedz 10 000 latu, 2012. gadā tai būs uz laiku jānogulda jebkurā kredītiestādē. Kārtību un noteiktu 2012. gada dienu, kad līdzekļiem būs jāatrodas kontā, Ministru kabinets noteiks noteikumos, kas tiks pieņemti līdz 2012. gada 1.februārim.
NODOKĻU AMNESTIJA Vienlaikus ar mantiskā stāvokļa deklarēšanu, likums izsludina amnestiju iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem. Amnestijas termiņš sakrīt ar nulles deklarācijas iesniegšanas termiņu 2012. gadā. Amnestijas ietvaros fiziskajām personām – Latvijas nodokļu rezidentiem, kuri laika posmā no 1991. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim ir guvuši ar iedzīvotāja ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, kas nav tikuši deklarēti un no kuriem nav samaksāti nodokļi, likums piedāvā iespēju deklarēt šos ienākumus, iesniedzot nulles deklarāciju, un mēneša laikā samaksāt par tiem nodokļus saskaņā ar samazināto likmi – 15%, nevis 25%. Ienākumi, kas gūti pēc 2007. gada 31. decembra, amnestijā neietilpst, jo laika periods no 2008. gada vēl ir parastajā kārtībā pieejams nodokļu auditiem. Izmantojot amnestiju, persona tiek atbrīvota no administratīvās un kriminālatbildības par nodokļu nesamaksāšanu, tostarp no soda naudām un nokavējuma naudām. Tomēr persona netiek atbrīvota no atbildības par citu likumdošanas normu pārkāpumiem (piemēram, no kriminālatbildības par aizliegtu darbības veidu veikšanu). Attiecībā uz amnestējamajiem ienākumiem deklarācijā ir jāmin tikai to kopsumma, nav jāmin to gūšanas veids, avots un gūšanas periods. Nodokļu amnestija neattiecas uz personām, pret kurām ir ierosināta krimināllieta vai administratīvais process par nodokļu nemaksāšanu, kā arī uz valsts amatpersonām.
ATBILDĪBA UN RISKI Par nulles deklarācijas neiesniegšanu vai tīši nepatiesu ziņu sniegšanu personai tiek piemērota administratīvā vai kriminālatbildība. Turklāt, neiesniedzot nulles deklarāciju, fiziska persona paziņo, ka tās rīcībā nav īpašuma, kas atbilst vismaz vienam no 13 iepriekš minētajiem kritērijiem. Šāda īpašuma parādīšanos pēc 2011. gada ieņēmumu dienests saistīs ar ienākumiem, kas gūti pēc 2011. gada 31. decembra, no kuriem ir jāsamaksā nodokļi, ja nodokļu maksātājs nespēs pierādīt pretējo. Vēršam uzmanību uz to, ka, lai gan ieņēmumu dienestam ir tiesības pārbaudīt fizisku personu trīs gadus kopš attiecīgā nodokļa samaksas, ja pastāv pamatotas aizdomas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tam ir tiesības iesniegt lietu citā iestādē kriminālprocesa ierosināšanai un tā noilgums ir 15 gadi. Tādēļ ieņēmumu dienestam sadarbībā ar tiesībsargājošajām iestādēm ir iespējas pārbaudīt personas nulles deklarācijā minētā īpašuma izcelsmes avotu, neierobežotas ar triju gadu noilgumu.
Bankas partnera, uzņēmuma „Prime Consulting” speciālisti, sniedz visiem ieinteresētajiem klientiem individuālās konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar nulles deklarāciju iesniegšanu un aizpildīšanu, nepieciešamību iekļaut deklarācijā to vai citu īpašumu, iespējamajām sekām un atbildību.
Ar visiem jautājumiem lūdzam vērsties pie Tatjanas Ļutinskas un Svetlanas Ļebedevas. E-pasts:
[email protected],
[email protected], tālr. 67821861.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
