Tieši fintech nozare tiek uzskatīta par visperspektīvāko jaunajiem uzņēmējiem. Tāpēc arī finanšu tehnoloģiju jomā šādi projekti ir skaitāmi nevis desmitos, bet gan simtos. Tomēr ne visas idejas tiek īstenotas. Konkursa mentori centās sniegt atbildes uz jautājumu: „Kādi, Jūsuprāt, ir trīs vissvarīgākie nosacījumi, lai startaps būtu veiksmīgs?”
Kristofers Lousens (Somija), vairāku uzņēmumu (Solu, Travelling Salesman Expeditions, Alternative Party, Holvi u. c.) dibinātājs un biznesa ideju autors, banku tehnoloģiju speciālists, mentors:
- Viens no svarīgākajiem uzdevumiem, dibinot startapu, ir noteikt spēles noteikumus: kas ir kas, kā darbosies komanda, kāda būs tās kultūra un vērtības. Lielajiem uzņēmumiem tas parasti nav tik svarīgi, toties mazajiem iesācējiem tas ir būtiski. Ir ārkārtīgi svarīgi precizēt, definēt, ja vēlaties, apspriest to, kādus mērķus komanda grib sasniegt, kā cilvēki strādās kopā, kas par ko būs atbildīgs, kādus noteikumus ievēros. Ir svarīgi to izdarīt, kamēr uzņēmums ir jauns, pretējā gadījumā klienti, sponsori, investori var ieviest savu kārtību, bet tas ne vienmēr nāk par labu idejai.
Patiesību sakot, panākumus nosaka ļoti daudzi faktori. Manuprāt, projektā jājūt kaut kas neprātīgs. Jo cilvēks, kurš sāk kaut ko pilnīgi jaunu, dzīvo, lai veidotu labāku pasauli. Cilvēks uz šīs planētas dzīvo tikai kādu laiku, tādēļ tērēt to darbam, kam netici vai ko negribi darīt – tas ir noziegums, cilvēka resursu izniekošana.
Domāju, ka gan startapa dibinātājam, gan māksliniekam ir jāmaina pasaule, ienesot tajā jaunas idejas. Piemēram, es tādā veidā kļūstu stiprāks. Ir jāsaprot: vienmēr pastāv iespēja, ka neko nesasniegsi, tomēr – ja jau sākotnēji pārlieku uztraucies par pieņemamajiem lēmumiem, tad ir grūti noticēt, ka spēsi pieņemt vissvarīgāko lēmumu, kad tas būs patiesi nepieciešams.
Tādējādi trīs vissvarīgākie panākumu nosacījumi ir uzņēmuma kultūra, prasme domāt globāli un gatavība aizstāvēt savu viedokli un idejas.
Protams, arī bez naudas ir grūti. Investori, īpaši ASV Silikona ielejā, bieži teic, ka projektu var īstenot jebkurā vietā. Tehniski – jā, tas ir iespējams. Tomēr, ja reģionā nav naudas un investoru, tas ir ārkārtīgi sarežģīti izdarāms. Un pasaulē ir daudz tādu reģionu, kam trūkst pietiekama finansējuma. Pat Somijā, kur fondu ir vairāk nekā, piemēram, Latvijā, finansējums ir 30 miljoni. Toties ASV šie skaitļi ir daudz lielāki. Protams, ar ASV var mēroties tikai dažas valstis.
Andris Bērziņš (Latvija), Londonas Tehnoloģiju inkubatora Rīgas filiāles TechHub Riga dibinātājs, uzņēmējs, biznesa eņģelis, mentors, 2016. gada Latvijas prezidenta balvas „Cilvēka izaugsmei Latvijā” ieguvējs:
- Pirmais faktors ir komanda. Domāju, ka tā ir vissvarīgākā, pat svarīgāka par ideju. Jo idejas mainās un pat samērā bieži. Ir dzirdēta laba frāze, ka neviena iecere nav izturējusi saskarsmi ar klientu, ja nav mainījusies. Tādēļ ir nepieciešama saliedēta un drosmīga domubiedru komanda, kas spēs mainīt ideju un pieskaņot to klientam.
Otrs faktors, neapšaubāmi, ir ideja, tai jābūt oriģinālai un jārada inovācijas. Būtiski, ka tai jābūt nevis produkta idejai, bet patstāvīgam biznesa modelim. Ir jābūt efektīvam risinājumam, kurā tā izstrādātāji sniedz atbildes uz visiem iespējamajiem jautājumiem: kas tas ir par produktu, kā izskatās, kāda ir tā funkcionalitāte, cik maksā, kādam tirgum ir paredzēts utt.
Trešais faktors ir sviedri un smags darbs. Jo veiksme 90% gadījumu ir atkarīga no jūsu prasmes daudz un smagi strādāt. Līdz ar darbu radīsies arī nauda. Patiesību sakot, ja trūkst naudas, manuprāt, tas nozīmē, ka idejas realizācija nav veiksmīga.
Mārtiņš Valters (Latvija), uzņēmuma Mintos – Rietumu Fintech Challenge 2015 uzvarētāja – līdzdibinātājs:
- Domāju, pirmkārt, produktam ir labi jārisina konkrēts uzdevums. Tas arī ir pirmais un būtiskākais panākumu faktors.
Otrs nosacījums – produktam jābūt kvalitatīvi izstrādātam, tajā jābūt ieguldītam lielam darbam.
Trešais – nedaudz veiksmes. Dažādiem labvēlīgiem nosacījumiem ir jāīstenojas konkrētā laikā un konkrētā vietā.
Jevgeņijs Kazaņins (Latvija), atzīts speciālists privāto uzņēmumu attīstības jomā (piemēram, CEO TWINO ir platforma privātajām investīcijām Eiropas nebanku patēriņa kredītu tirgū):
- Vissvarīgākais – produktam jārisina konkrēta patērētāja vai jaunā biznesa un patērētāja starpnieka (piemēram, bankas) problēma. Šobrīd fintech sfērā, manuprāt, bieži vien rodas situācijas, kurās jaunie uzņēmumi cenšas atrisināt neeksistējošas problēmas.
Vēl viens būtisks faktors ir nauda. Bieži vien nepietiekams finansējums vai tā neesamība var pārtraukt pat ļoti veiksmīga, galapatērētāja problēmas risinoša produkta eksistenci. Jo gluži vienkārši vairs nav naudas.
Šobrīd fintech ir modē, tas ir populārs startapu vidē. Tieši tāpat pirms dažiem gadiem ārkārtīgi populāra bija Ad Tech (advertising technology) nozare. Turklāt digitālās reklāmas izdevumi pasaulē sastāda tikai 80 miljardus ASV dolāru, tie nodrošina tādu gigantu kā Facebook un Google, daudzu reklāmas aģentūru un miljoniem citu veiksmīgu uzņēmumu eksistenci. Toties finanšu pakalpojumu tirgus ir daudz apjomīgāks. Padomājiet – nesegto kredītu apjoms Eiropā ir triljons eiro!
Attīstoties jaunām tehnoloģijām un fintech industrijai, tai pievēršas daudzi jaunie uzņēmēji, jo tā ir neierobežotu iespēju nozare, kurā pagaidām ir daudz neatrisinātu problēmu, un tās visas ir jāatrisina. Fintech pamatā ir fakts, ka var automatizēt visus procesus, ko šobrīd bankas veic kā roku darbu. Pear-to-pear pamatā ir pārliecība, ka ikvienu soli – no mārketinga līdz aizņēmumu procesam – var automatizēt. Katrā procesa posmā paaugstinot efektivitāti par pusprocentu, pat par ceturtdaļprocentu, rezultātā var iegūt neticamu efektu: preču un pakalpojumu pašizmaksas samazināšanos, konkurētspējas palielināšanos, finanšu resursu cenas kritumu utt. Manuprāt, nākamā tehnoloģiskā revolūcija notiks nekustamo īpašumu sfērā – tā ir vēl apjomīgāka un arhaiskāka nekā finanšu pakalpojumu nozare.
Jevgēnijs Djugajevs (Latvija), Rietumu Bankas – pēc aktīvu apjoma Latvijas trešās lielākās kredītiestādes – Valdes loceklis:
- Pirmkārt, biznesam ir jāpalīdz risināt reāli eksistējošu problēmu. Būtisks daudzu jaunu fintech uzņēmumu trūkums ir tas, ka tie cenšas risināt izdomātas problēmas. Jaunam biznesam ir jāspēj piedāvāt pilnīgi jaunus risinājumus: vai nu tiem tirgū nav analogu, vai arī tie rada alternatīvu jau esošam, bet patērētājiem ne visai ērtam finanšu servisam.
Otrkārt, ir jāzina, cik regulējams ir jaunā uzņēmuma pakalpojums tajā valstī, kur tas plāno attīstīties. Tas ir ļoti svarīgs moments, jo izveidotais tehnoloģiskais produkts var būt ārkārtīgi interesants un perspektīvs, tomēr var gadīties, ka, ievērojot tās vai citas valsts likumdošanas specifiku, izstrādātājiem nebūs iespējas to realizēt.
Treškārt, profesionālu un ieinteresētu cilvēku komanda, kura redz mērķi un skaidri saprot, kā to sasniegt. Un prot sniegt informāciju visiem, kam tas ir svarīgi. Runājot par šajā konkursā redzētajām prezentācijām, daži pretendenti pieļāva kļūdu, vairāk stāstot par produkta detaļām un tehnoloģijām, nevis par to kā, mainīsies patērētāja dzīve pēc to lietošanas.
Kā pareizāk izmantot bankas dāvāto naudas balvu? Domāju, tas ir atkarīgs no konkrētā projekta attīstības posma. Ja tas eksistē tikai idejas līmenī, tad, bez šaubām, nauda jāiegulda uzņēmuma juridiskajā legalizēšanā. Galu galā – nauda noder jebkuram jaunam biznesam, pat ja tas jau darbojas.
Domāju, ka nākotnē viss virzīsies uz bankām riskantu procesu automatizēšanu, piemēram, starpbanku norēķini, kuri šobrīd tiek īstenoti S.W.I.F.T. sistēmā un ir samērā dārgi, laika gaitā pāries uz elektronisko vidi, ko kontrolēs kriptogrāfiski algoritmi. Tas ļaus veidot jaunas iespējas elektroniski, pārdod ne tikai vērtības, bet arī līgumu nosacījumus, kā arī nodrošināt to izpildi.
For ums, kurā piedalījās vairāku Eiropas un Āzijas valstu politiķi, valsts struktūru un lielu uzņēmumu pārstāvji, Ķīnas galvaspilsētā notika divas nedēļas. To rīkoja Ķīnas Tirdzniecības ministrijas pārziņā esošā Starptautiskā biznesa akadēmija (AIBO).
