Elektroniskās komercijas tirgus strauji aug visā pasaulē — tirgū parādās arvien vairāk jaunu spēlētāju un veidojas skaidras tendences, reaģējot uz biznesa pieprasījumiem. E-komercijas evolūcija kļuva par vienu no centrālajām tēmām konferencē “eCom21”, kas norisinājās no 19. līdz 20. novembrim Rīgā. Kādu vietu ieņem bankas šīs ekosistēmas transformācijas procesā un kas ir šo izmaiņu virzītājs — šādu jautājumu mēs uzdevām Ruslanam Stecjukam, “eCom21” organizatoru komitejas priekšsēdētājam un Rietumu bankas pirmajam viceprezidentam.
Saskaņā ar tradīciju jūsu banka ir “eCom21” konferences organizētājs. Kāda bija šī pasākuma galvenā tēma šogad? Un kāpēc? Ja pagājušajā gadā fokusā bija elektroniskā nauda, tad šogad tas ir procesings, maksājumu pieņemšana, e-komercijas evolūcija. Mēs piedāvājām foruma dalībniekiem maksimāli priekšmetiski un izsmeļoši apspriest e-komercijas attīstības faktorus un jautājumus, kuri ir aktuāli visiem šīs ekosistēmas dalībniekiem. Ar to es domāju bankas, procesinga uzņēmumus, maksāšanas iestādes, tostarp elektroniskās naudas izsniedzējus, tirdzniecības uzņēmumus un vissvarīgāko posmu — pircējus. Katrs no tiem spēlē svarīgu lomu procesinga un maksājumu veikšanas organizēšanas procesā.
Kāpēc e-komercijas evolūcijas tēma tika izdalīta atsevišķi? Bija interesanti izskatīt un apspriest katra šīs maksājumu ekosistēmas dalībnieka attīstības posmus. Dažiem šis process noritēja lēnāk, citiem gluži pretēji — tas bija kā spilgts uzliesmojums, un īsā laikposmā notika daudz izmaiņu. Kāds sācis pārņemt dažas funkcijas no citiem dalībniekiem, un darījis to veiksmīgi. Tāpēc konferences ietvaros runājam par nākotni, par šīs evolūcijas vektoriem un par to, kura modelis galu galā izrādīsies visveiksmīgākais, kādā zonā dalībnieki konkurē, un kur, iespējams, notiek to sinerģija.
Jūs runājat par evolūciju elektronisko maksājumu tirgū. Vai tā ir saistīta ar pakāpenisku finanšu pāreju digitālajā un mobilajā vidē? Vai mēs tiešām kļūstam par plastiskās kartes kā pamata maksājumu instrumenta pakāpeniskas digitalizācijas lieciniekiem? Un kas ir šī procesa lielais virzītājs — bankas vai nebanku maksāšanas iestādes? Pēc manām domām, šī procesa virzītājs visdrīzāk ir bizness. Taču nebanku iestādes tiešām daudz efektīvāk un operatīvāk reaģē uz biznesa pieprasījumiem un vajadzībām. Pēc savas būtības banka ir konservatīvāka struktūra, ar savām tradīcijām, kas strādā stingrāka regulējuma ietvaros.
Ja runājam par digitalizāciju — maksājumu daļa bez kartes, protams, palielinās. Palielinās transakciju skaits, kurās maksājuma rīks ir integrēts pārnēsājamajā elektronikā, planšetdatoros, viedtālruņos. Tomēr maksājumu rīka būtība, protams, paliek tāda pati, mainās tikai tās nesējs.
Mūsdienās finanšu pakalpojumu tirgū palielinās konkurence ne tikai starp bankām, bet arī no mazumtirgotāju un dažādu startapu puses. Vai bankas baidās no šādas konkurences un vai tuvākajos gados tās var atdot savu tirgus daļu jaunajiem spēlētājiem? Nerunāšu par visām bankām, pastāstīšu par mūsu pieredzi. No vienas puses, maksājumu iestādes var, bez šaubām, uztvert kā konkurentu, kas arvien vairāk pārņem daudzas funkcijas, atrodas tuvāk klientam — un var konkurēt ar tām. Taču esam izvēlējušies citu taktiku. Esam ieraudzījuši sinerģijas zonas, ieraudzījuši, kā mēs varam palīdzēt viens otram, un esam izveidojuši sadarbību ar maksājumu iestādēm, kas ir pozitīva gan mums, gan šīm iestādēm.
E-komercijas evolūcija norisinājās tā, ka tehnisko pakalpojumu sniedzēji, saņemot finanšu licences, ir ieguvuši iespēju veikt maksājumus savu klientu vārdā. Šķiet, ka tās jau pārņēmušās daļu no banku funkcijām. Taču elektroniskās komercijas sfērā tām joprojām vajadzīga banka-ekvaiers, ir vajadzīga pieredze, kāda ir bankai kā starptautisko maksājumu sistēmu dalībniecei. Maksājumu iestāde var, bez šaubām, nekavēties pie finanšu starpnieka statusa, tā var tieši vērsties pie starptautiskajām maksājumu sistēmām un pati saņemt ekvaiera licenci. Tādā gadījumā maksājumu iestāde vairs nebūs atkarīga no bankas. Bet jautājums ir par šā soļa lietderīgumu: šāds attīstības ceļš atņem pieejas elastīguma un attīstības manevrējamības acīmredzamu priekšrocību, pievienojot profilam ne visai atbilstošas, resursietilpīgas funkcijas, kuras pat bankas tiecas iegādāties no malas kā ārpakalpojumu. Cik rentabla būs šāda attīstība tirgus dalībniekam, vai tam pietiks finanšu, lai ne tikai izveidotu un uzturētu, bet arī attīstītu šos jaunos papildvirzienus? Šie svarīgie jautājumi ir jāatrisina pirms statusa iegūšanā tiek ieguldīts daudz spēku un līdzekļu.
Tās maksājumu iestādes, kuras pašlaik dinamiski attīstās savā profilvirzienā, varēja kļūt tuvākas klientam, piedāvājot tam ērtas lietojumprogrammas, pārskatus un personīgo lietotāja kontu. Tā ir viņu stiprā puse. Šeit viņas ir pat stiprākas par bankām, jo atrodas tuvāk tirgotājam. Veikt nākamo soli un kļūt par ekvaieru ir diezgan darbietilpīgs process. Tas pieprasa ievērojamus resursus, tostarp pagaidu resursus.
Mēs nebaidāmies ne no konkurences, ne no evolūcijas. Mums ir bijušas situācijas, kad maksājumu iestāde kļuva par ekvaieru, un tātad banka tai vairs nebija nepieciešama šo funkciju veikšanai. Taču mūsu attiecības ar to nebeidzās, tās vienkārši pārgāja citā līmenī, ieguva jaunu formu. Ticiet man, e-komercijas tirgus ir ļoti ietilpīgs, tajā visiem pietiks vietas.
Interneta ekvairings ir viens no banku papildpeļņas iegūšanas kanāliem. Cik svarīgs ir šis kanāls Rietumu bankai? Cik jūsu klienti ir ieinteresēti tajos elektroniskās komercijas servisos, kurus piedāvājat un kā šāda ieinteresētība ar laiku mainās? Jums man jāpiekrīt, ka arvien vairāk biznesa darījumu notiek internetā. Ik gadu arvien vairāk uzņēmumu sāk izmantot internetu ne tikai informācijas sniegšanai par sevi, bet arī kā pilnvērtīgu klientu piesaistīšanas un savu produktu un pakalpojumu pārdošanas kanālu. Šis process norit nepārtraukti. Tādēļ nozare aug tik dinamiski. Sakarā ar to parādās arvien vairāk tehnoloģiju, kas ļauj ātrāk atvērt savu tiešsaistes resursu un optimizēt izmaksas. Tādēļ pieprasījums pēc mūsu elektroniskās komercijas pakalpojumiem ir liels un nepārtraukti palielinās.
Pagājušajā gadā “eCom21” konference fokusējās uz elektronisko naudu, tostarp tādu kriptovalūtu kā Bitcoin perspektīvām. Kā ir mainījusies attieksme pret šo instrumentu šī gada laikā? Kādas, jūsuprāt, ir digitālās naudas perspektīvas? Pagājušajā gadās kriptovalūtas, pirmkārt, protams, bitcoin, no diezgan marginālas un specifiskas tēmas kļuvušas par atzītu maksāšanas līdzekli internetā vienkāršiem pircējiem. Turklāt lielākā daļa regulatoru joprojām uzskata, ka bitcoin nav valūta, bet gan nemateriālās preces, un daži (tostarp lielākie) ir tieši aizlieguši saviem padotajiem skart šo tēmu. Tajā pašā laikā pati tehnoloģija atrod arvien vairāk piekritēju vadošo pasaules finansistu starpā. Šķietamā anonimitātes problēma zūd maksājumu risinājumu lokalizācijas rezultātā reģionālos finanšu tirgos. Bitcoin patstāvīgas vērtības jautājums, kas no paša sākuma bija saistīts ar ticību šim instrumentam, vairs neskan absurdi, jo šai kriptovalūtai tic miljoni. Kaut gan bitcoin tuvākajā laikā diez vai varēs kļūt par pilnvērtīgu valūtu, tai ir izredzes kļūt par atzītu maksāšanas līdzekli un saprotamu investīciju instrumentu. Tādēļ mēs uzmanīgi sekojam līdzi ar kriptovalūtām saistītām izmaiņām gan no regulatoru puses, gan no finanšu tirgu puses un no interneta kopienas puses — var teikt, ka mēs monitorējam situāciju. Iespējams, ka mūsu nākamajās konferencēs mēs atkal atgriezīsimies pie šī jautājuma, jo pieredze rāda, ka dalībniekiem ir liela interese pret šo tēmu.
Kas kļūs par elektroniskās komercijas izaugsmes virzītāju pasaulē tuvākajā laikā? Kas var izrauties līderos šajā tirgū? Elektroniskās komercijas tirgum ir milzīgs potenciāls. Piemēram, mūsu konferencē tika runāts par daudzām lietām, kuras var nosaukt par brīnumiem. Par to, ka sociālais tīkls Facebook, kuram nav sava ziņu satura, ir kļuvis par vislielāko mēdiju arēnu; ka interneta portāls Airbnb ir kļuvis par vislielāko nekustamā īpašuma īres servisu, kaut gan tam nav sava nekustamā īpašuma; bet Uber serviss, kuram nav sava autoparka, kļuvis par vislielāko privāto pasažieru pārvadājumu dienestu lielākajās pasaules pilsētās. Varam nosaukt vēl daudz šādu piemēru. Līderos būs tas, kas ir ātrāks, stiprāks un funkcionālāks. Un izaugsmi virzīs jauna domāšana un spēja atbildēt uz tirgus izaicinājumiem.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
