Jūlija nogalē notika tas, ko ar nepacietību gaidīja Eiropas investori – ES līderi iesniedza kārtējo plānu Grieķijas izkļūšanai no parādu krīzes un akceptēja jaunu finanšu palīdzības devu. Pēc īsām prieka gavilēm eksperti sadalījās divās nometnēs: pesimisti uzstāj, ka Grieķijas maksātnespēja tik un tā ir neizbēgama, turpretī optimisti ir pārliecināti, ka situācija pakāpeniski normalizēsies.
Igors Zujevs, Rietumu Bankas analītiķis
Atpalicēju atbalsta plāns Saskaņā ar ES līderu pieņemtajiem lēmumiem Grieķija saņems kārtējo finanšu palīdzības paku, bet valsts vērtspapīri ar sasniegtu dzēšanas termiņu tiks nomainīti pret ilgtermiņa. Tādējādi scenārijs, kuru mēs paredzējām pirms diviem mēnešiem, ir pilnībā piepildījies.
Palīdzības plāns Grieķijai būs šāds: Eiropas finanšu stabilitātes fonds (EFSF) un SVF nākamajos trijos gados piešķirs valstij apmēram 109 miljardus eiro lielu finanšu palīdzību ar samazinātu likmi 3,5%.
Grieķijas valsts aizdevuma obligācijas, kuru dzēšanas termiņš pienāks tuvāko gadu laikā, privātajiem kreditoriem jebkurā brīdī pirms dzēšanas termiņa vai tam iestājoties būs iespēja „brīvprātīgi” apmainīt pret obligācijām ar daudz vēlāku dzēšanas termiņu, līdz pat 30 gadiem, kas būtībā ir valsts aizdevuma obligāciju dzēšanas termiņa pagarināšana.
Starptautiskais finanšu institūts
(IIF), kas apvieno 400 lielākās bankas no vairāk nekā 70 valstīm, ir paziņojis, ka tā biedri ir gatavi piedalīties obligāciju nomaiņā. Pēc provizoriskām ziņām, banku dalība apmaiņā būs 90%. Ja šis skaits netiks sasniegts, Grieķija nespēs atmaksāt savu saistību parādu, kas nozīmēs neizbēgamu maksātnespēju. Piebildīsim, ka analoģiskās situācijās pagātnē ir pozitīvi piemēri: piemēram, Urugvajas vērtspapīru apmaiņā dalība sasniedza 93%.
EFSF fonds, kura apmērs sasniedz 440 miljardus eiro, arī iegūs papildu pilnvaras, kas ļaus apturēt parādu krīzes izplatīšanos uz citām eiro zonas valstīm. Tostarp vienkāršāki kļūs aizdevumu izsniegšanas noteikumi. Īrijai un Portugālei EFSF aizdevumu likme tiks samazināta no 4,5-5,8% līdz 3,5%, bet termiņi tiks pagarināti no pašreizējiem 7,5 gadiem līdz 15-30 gadiem ar 10 gadu ilgu atvieglojumu periodu. Līdz ar likmju samazināšanu šīm valstīm būtiski samazinās nepieciešamība saņemt otro palīdzības paketi.
Fonds spēs arī izpirkt Eiropas Savienības dalībvalstu obligācijas otrreizējos tirgos, lai regulētu cenas; izsniegt valstīm aizdevumus, pirms tās zaudēs piekļuvi privāto aizdevumu tirgum; finansēt banku rekapitalizāciju. Tādējādi varam runāt par SVF līdzīga Eiropas valūtas fonda izveidošanu.
Neizbēgamie zaudējumi Grieķijas valsts obligāciju nomaiņa radīs zaudējumus: Eiropas lielākās bankas tādēļ var zaudēt 20,6 miljardus eiro (Eiropas 90 lielākajām bankām pieder apmēram 98 miljardus eiro vērtas Grieķijas valsts obligācijas). Taču tā nebūs katastrofa: bankas spēj tikt galā ar šādiem zaudējumiem.
Turklāt nedaudz vairāk nekā puse no Grieķijas valsts parāda 350 miljardiem eiro saskaņā ar britu bankas „Barclays” novērtējumu atrodas privāto investoru portfeļos, visupirms Eiropas finanšu institūtu bilancēs.
Zaudējumi, ko piedzīvos privātais sektors, būs atkarīgi no diskontēšanas likmes, kas nosaka paredzamo obligāciju izmaksu apmēra samazinājumu noteiktā laika periodā. „JPMorgan” analītiķi ir aprēķinājuši, ka diskontēšanas likme būs apmēram 12%, ņemot vērā vidējo svērto Grieķijas valsts obligāciju caurmēra ienesīgumu. IIF paredzamā likme ir 9%. Ar šādu diskonta likmi investoru zaudējumi nepārsniegs 21%.
Šajā situācijā tie, tā sakot, ir neizbēgamie zaudējumi. Galvenais ES līderu samita sasniegums ir kapitāla piešķiršana Grieķijas bankām, kurām ir liela ietekme uz Grieķijas valsts parādu, un tas, ka ir novērsta krīzes izplatīšanās uz citām eiro zonas valstīm. Šie pasākumi kopumā ļaus novērst kolapsu ne vien Grieķijā, bet arī citās, par Grieķiju daudz lielākās eiro zonas valstīs.
Turklāt starptautiskās reitingu aģentūras acīmredzami sajūsmina ES līderu samitā pieņemtie lēmumi. „Moody’s” un „S&P” jau ir paguvuši samazināt Grieķijas reitingu līdz līmenim, kas ir tikai par vienu pakāpi augstāks par maksātnespēju. Kad sāksies valsts vērtspapīru apmaiņas plāna īstenošana, Grieķijai tiks piešķirts „izlases maksātnespējas” reitings.
Tagad vārds grieķiem Jau pirms kāda laika bija skaidrs, ka Grieķijai nepietiks ar to finanšu palīdzību, kas tika piešķirta pagājušā gada maijā. Ir acīmredzams, ka Eiropas līderi sapratuši jauno pasākumu īstenošanas nepieciešamību, taču nodokļu maksātāju neapmierinātība un „morālā kaitējuma” faktors neļauj Vācijas un Francijas līderiem operatīvi piešķirt Grieķijas valdībai vēl vienu palīdzības paketi.
Šā brīža situācijas nodēvēšana par maksātnespēju būtu izteikts pārspīlējums – to drīzāk varētu raksturot kā restrukturizāciju, kas šajā situācijā ir visām pusēm visnotaļ pieņemams variants. Pilnībā izvairīties no zaudējumiem šāda pārmērīga Grieķijas parāda apstākļos kreditori nespētu. Tādēļ scenārijs, kas paredz, ka investoru zaudējumi sasniegs apmēram 21%, ir visoptimālākais.
Pēc pašreizējā plāna, Grieķijas valsts parāds tuvāko 10 gadu laikā attiecībā pret IKP stabilizēsies aptuveni 150% apmērā, turpretī bez šīs restrukturizācijas 2030. gadā tas sasniegtu 250%. Nomināla izmaksa tiek pagarināta uz daudz ilgāku periodu, kura laikā Grieķijas valdībai būs laiks, lai sakārtotu savas finanses: palielinātu budžeta pelnošo daļu un turpinātu valsts izdevumu samazināšanas kursu.
ATBILDĪBAS IEROBEŽOJUMS Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
