Kā viens no ekspertiem rakstā pauda savu viedokli Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs, kurš pastāstīja par aktuālajiem finansēšanas virzieniem un izteica savas prognozes par atsevišķu valsts ekonomikas nozaru attīstību.
Ka pastāstīja Artūrs Jukšs, šobrīd Rietumu Banka liek īpašu akcentu uz komerciālo un dzīvojamo nekustamo īpašumu attīstīšanas, kā arī jaunu viesnīcu būvniecības finansēšanu.
Tam seko rūpniecība, īpaši uz eksportu vērstā tās daļa: kokapstrāde, būvmateriālu ražošana, pašlaik aktuālā biodegvielas ražošana un daži citi virzieni; arī transporta un tranzīta pakalpojumi, tostarp beramo, lejamo un ģenerālo kravu pārkraušana.
Aktuāla ir arī nekustamo īpašumu objektu – gan dzīvojamo, gan komercplatību – iegādes kreditēšana, tostarp arī citās bankās iepriekš ņemto kredītu refinansēšana.
Vienlaikus, kontekstā ar augošo nekustamo īpašumu attīstīšanas tirgu minami vairāki faktori, kas var liecināt par iespējamu dažu tā segmentu pārkaršanu nākotnē, – uzskata Artūrs Jukšs.
Runājot par dzīvojamo telpu jomu, viņš izsvēra, ka skaidri redzamas divas pretējas tendences – būvniecības pieaugums un dzīvokļu pirkšanas darījumu skaita zināma samazināšanās.
Saskaņā ar ekspertu vērtējumu pēdējos trīs gados celtniecības apjoms Latvijā ir audzis visstraujāk Baltijā un palielinājies par 33%. Dzīvokļu cenas šajā laika posmā augušas par 10%. Vienlaikus dzīvokļu pirkšanas darījumu skaits Rīgā sāk samazināties – 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, kritums bija 3%, turklāt jauno dzīvokļu segmentā tas bija pat 10%.
“Šie faktori līdz ar celtniecības izdevumu pieaugumu un iedzīvotāju skaita samazināšanos valstī, mūsuprāt, norāda uz pārkaršanas risku dažās jauno dzīvokļu segmenta kategorijās. Riskanti var kļūt jaunie projekti ar salīdzinoši lieliem dzīvokļiem (vidēji 70–100 m
2) un cenu 2000–2500 eiro/m
2. Ņemot vērā piesātināto tirgu un pirkuma „vidējo čeku” 120–200 tūkstošu eiro apmērā, attīstītāji var saskarties ar pārdošanas grūtībām. Savukārt jaunie dzīvokļi pilsētas centrā par saprātīgu cenu, visdrīzāk, joprojām būs pieprasīti,” atzīmē Artūrs Jukšs.
Tomēr Rietumu Bankas eksperts neparedz tik smagu kritienu, kāds bija 2008.–2009.gadā, jo pašreizējā darba algas un tipveida dzīvokļa kvadrātmetra cenas attiecība ir apmēram 1,2 (2006.–2007. gadā tā bija 0,3–0,4). T.i., lai nopelnītu vienam tipveida dzīvokļa kvadrātmetram, cilvēkam vidēji ir jāstrādā nedaudz ilgāk par mēnesi, bet līdz krīzei tie bija trīs mēneši. Jaunajos dzīvokļos šis koeficients ir apmēram 0,75, turklāt pēdējos četros gados, pieaugot darba algām, tas palielinās.
Artūrs Jukšs norada arī uz padziļinātas analīzes nepieciešamību, izskatot jaunu tirdzniecības platību un tipveida tirdzniecības centru attīstības projektus, jo šis tirgus ir ļoti piesātināts. Ka arī – vērtējot viesnīcu biznesa, kas pašlaik ļoti strauji attīstās, idejas: “Rīgā vien pēdējos gados ir atvērtas daudzas jaunas viesnīcas, un tuvākajā nākotnē to skaits vēl palielināsies. Analizējot šādus biznesa projektus, rūpīgi jāizvērtē to konkurences priekšrocības, izstrādātāju pieredze, viesnīcas operatora profesionalitāte un motivācija, atrašanās vieta un citi faktori”.
Pilnu rakstu var izlasīt šeit. Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
