Rīgā norisinājās starptautiskā konkursa Rietumu FinTech Challenge fināls. Labāko finanšu servisa un tehnoloģiju startapu sacensības Latvijas galvaspilsētā notika jau otro reizi. Par šā gada uzvarētāju un Rietumu Bankas balvas ieguvēju kļuva startaps Nordigen no Latvijas.
Par konkursu Šoreiz starptautisko konkursu
Rietumu FinTech Challenge tā organizatori –
TechHub Riga Academy un Rietumu Banka – rīkoja simboliskā vietā. Vēsturiskajai bijušās tekstilfabrikas „Boļševička” ēkai, kas Rīgā tika uzcelta 20. gadsimta 10. gados un ir pārdzīvojusi ne vienus vien laikmetu griežus, piemīt īpaša enerģētika. Šobrīd tās nosaukums ir
Riga Powerhouse, tā ir populāra dažādu radošu un izglītojošu pasākumu norises vieta.
Rūpnieciskās ēkas neparasto auru atzinīgi novērtēja ievērojamais somu startapu un banku tehnoloģiju speciālists
Kristofers Lousens: „Šī ēka ir kā dimants, kas ir jānoslīpē, lai tas kļūtu par briljantu. Tieši tādu attieksmi prasa arī startaps: tajā jāiegulda daudz darba, pirms tas kļūst par reālu biznesu.”
Konkurss
Rietumu FinTech Challenge – tās ir konkursa dalībnieku prezentācijas, darbnīcas, apspriedes ar mentoriem, uzaicināto ekspertu uzstāšanās. Šīs intelektuālās sacensības raksturo ieinteresēta un radoša atmosfēra, un tām saskaņā ar rīkotāju ieceri pakāpeniski jākļūst par vietu, kur perspektīvu ideju autori sastop investorus un potenciālos partnerus.
Gaišajā, plašajā fabrikas cehā jauno uzņēmēju kreatīvās un drosmīgās idejas skanēja īpaši jēgpilni. Sākotnēji konkursam bija pieteikti 20 projekti, finālā iekļuva seši no tiem, un klātienes sacensībās tika noskaidrots uzvarētājs.
Par konkursa dalībniekiem Konkursa
Rietumu FinTech Challenge finālā šogad iekļuva seši projekti:
Nordigen, Escrown, NotaKey, RiddleSense, Kuam Intelligence un Grandma. Mentori un žūrijas locekļi atzinīgi novērtēja konkursantus, lai gan tika izteikti arī daži aizrādījumi.
Viens no mentoriem, Rietumu Bankas Valdes loceklis
Jevgēnijs Djugajevs pastāstīja, ka konkursam tika iesniegtas daudzveidīgas un interesantas idejas: „Vēlos īpaši uzsvērt šā gada konkursantu augsto līmeni. Divi uzņēmumi prezentēja
big datа projektus, piedāvājot jaunus tehnoloģiskos risinājumus, kā apstrādāt lielus datu apjomus un tos pārveidot cilvēkam saprotamā formātā. Uzzinājām par ļoti interesantu ideju, kā autorizēties internetbankā, neizmantojot paroles un kodu kartes, turklāt piedāvātais veids ir pilnīgi drošs, vienkāršs un izmanto mūsdienīgas kriptogrāfijas metodes. Ķīnas uzņēmums vēlas konkurēt ar uzņēmumu
Transferwise, veicot naudas pārvedumus no Āzijas uz Eiropu, šai procesā izmantojot
blockchain tehnoloģiju.”
Jevgēnijs Kazaņins – Latvijā plaši pazīstamais, starptautisku pieredzi guvušais privātās uzņēmējdarbības eksperts ir pārliecināts, ka
Rietumu FinTech Challenge konkursam ik gadu tiek piedāvāti aizvien kvalitatīvāki projekti: „Man nav iebildumu pret piedāvāto produktu un tehnoloģiju kvalitāti. Iespējams, dalībniekiem dažkārt trūkst ambīciju. Bieži vien konkursanti nespēj iedomāties, ka viņu izstrādnes var atrisināt daudz vairāk problēmu, nekā viņiem šķiet. Trūkst globāla skatījuma un elementāru zināšanu par to, kā no produkta un tehnoloģijām izveidot biznesu. Tādēļ uzvarētājam, kas no Rietumu Bankas saņems iespaidīgu 5000 EUR balvu, iesaku nopirkt biļetes uz Londonu, uz Silikona ieleju, parunāt ar citiem censoņiem, ar investoriem. Tas var uzlabot ideju.”
Savukārt
Kristofers Lousens atzīst, ka pasākuma dalībniekos vēlētos redzēt vairāk ambīciju: „Fintech jomā darbojos jau daudzus gadus un zinu, ka startapiem ir lielas iespējas. Atklāti runājot, man šogad pietrūka kāda, kurš pieceltos un teiktu: „Es izmainīšu finanšu sistēmu!” Gribēju redzēt kādu, kurš ir pārliecinātāks par savu ideju.”
Par konkurenci Rietumu
FinTech Challenge 2016 uzvarētājs tradicionāli saņem 5000 EUR balvu no Rietumu Bankas. Tā ir iespaidīgākā balva, kādu var saņemt līdzīgos konkursos Latvijā. „Vai tad banka, kļūstot par šāda konkursa sponsoru un apbalvojot
Fintech-startapus, nefinansē savus konkurentus?” tika vaicāts
Jevgēnijam Djugajevam. „Uzņēmumi, kas tikai sāk darbu finanšu nozarē, nav banku konkurenti. Bankām tiek noteikts daudz stingrāks regulējums, lielāka atbildība, plašāka instrumentu izvēle darbam ar klientiem. Banku un
Fintech projektu sadarbību var salīdzināt ar mobilo sakaru operatoriem un Skype servisu. Visi zina, ka zvani, izmantojot
Skype, ir bez maksas. Tomēr tas nemazina mobilo sakaru operatoru pakalpojumu izmantošanas aktivitāti. Turklāt mobilie operatori, kas līdz šim piedāvāja tikai zvanīšanas pakalpojumus, šobrīd piedāvā arī mobilo internetu un citas priekšrocības, pakāpeniski kļūstot par infrastruktūras sastāvdaļu. Domāju, ar bankām notiks līdzīgi. Klientu operāciju apkalpošanu aizvien vairāk pārņems šādas nebanku struktūras. Savukārt visa milzīgā norēķinu joma joprojām paliks banku pārziņā, jo tur ir citi riski, cita atbildība. Jaunu ideju pārbagātība finanšu pakalpojumu tirgū šobrīd atgādina Bābeles torni, tomēr tieši te iezīmējas virzieni, kādos tuvākajā nākotnē attīstīsies finanšu pakalpojumu pasaule. Lietotājiem šie uzņēmumi ir ērtāki, tie ir mobili, saprotami un ne tik birokrātiski kā bankas, tieši tajos rodas jaunas tehnoloģijas, piemēram,
blockchain attālinātai vērtību nodošanai. Turklāt ir jāapzinās, ka šie uzņēmumi ne vienmēr ir lētāki par bankām.”
Jautājumā par to, vai finanšu sfēras straujā attīstība labvēlīgi ietekmē banku darbību, Jevgēnijam Djugajevam piekrīt arī viesi no Maskavas – Krievijas uzņēmēju aprindās labi zināmā banku
on-line servisa „Точка” банка „Открытие”” pārstāvji. Uzņēmuma viceprezidents, biznesa attīstības direktors
Maksims Janpoļskis izteica pārliecību, ka
Fintech joma attīstīsies un servisi kļūs aizvien draudzīgāki. Bankas drīz vien varēs uzlabot servisa kvalitāti, izmantojot daudzveidīgos mobilā bankinga piedāvājumus. Mārketings vairāk izmantos ciparu formātu, tā ļaujot bankām labāk izprast klientu vajadzības un operatīvi tās apmierināt. Finanšu pakalpojumu nozare ar katru gadu kļūs aizvien paredzamāka, saskaitāmāka, digitalizētāka.
Savukārt Rietumu Bankas Valdes loceklis
Renāts Lokomets uzskata: „
Rietumu FinTech Challenge jau otro reizi apliecina, ka Latvijai ir augsts
Fintech industrijas attīstības potenciāls. Šo tendenci apliecina arī fakts, ka pagājušajā gadā prezentētie un mūsu ievērību guvušie projekti laika gaitā ir guvuši labus rezultātus un intensīvi attīstās. Šā gada biznesa idejas var (un tām ir jāvar) attīstīties arī ārpus Latvijas. Redzot tās, varam prognozēt, ka to izaugsme būs tikpat strauja kā iepriekšējā gada konkursantiem. Jāatzīst, ka finanšu sektorā būs vērojama banku un Fintech uzņēmumu sinerģija: daudzus bankas pakalpojumus sniegs šie uzņēmumi, savukārt to piedāvātās papildu iespējas tiks iekļautas tradicionālajā banku pakalpojumu paketē. Šis process būs gan revolucionārs, gan evolucionārs. Ir svarīgi saprast, ka finanšu institūcijās tiek meklēta atbilde uz jautājumu, kurš vēl ilgi satrauks
Fintech ekspertu un augstākā līmeņa menedžeru prātus: „Kāda ir finanšu pakalpojumu būtība – bankings vai bankas?””
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
