Krievijas portfelis
- Kas jūs piesaista Krievijas finanšu tirgū?
- Mēs uzskatām, ka šobrīd Krievijas tirgū īpaši interesants virziens ir korporatīvā kreditēšana un diezgan veiksmīgi šeit arī kreditējam. Mūsu Krievijas portfeļa kvalitāte ir krietni augstāka, nekā Latvijā, mūsu klientiem praktiski nav grūtību ar aizdevumu atmaksu. Tas ir tādēļ, ka mēs ļoti selektīvi izturamies pret klientu atlasi. Tādu pašu pieeju mēs esam pielietojuši un pielietojam Latvijā, taču šeit diemžēl kreditēšanas tirgus, pirmkārt, „pārkarsa” uz nekustamā īpašuma, pārmērīgi plašas iedzīvotāju kreditēšanas rēķina. Tādēļ jau 2006. gadā Rietumu Banka pieņēma lēmumu par kredītportfeļa diversificēšanu un fokusējās uz korporatīvo klientu finansēšanu Krievijā. Šī stratēģija ļauj Rietumu Bankai jau otro gadu pēc kārtas būt pelnošākajai Latvijas bankai.
- Vai Krievijā portfeļa kavējumi jums ir mazāki, nekā Latvijā?
- Jā, Krievijā to līmenis tuvojas nullei. Latvijā tas bija salīdzinoši neliels un jau mazinās, jo visas galvenās problēmas ir fiksētas, veikti nepieciešamie uzkrājumi un norakstījumi. Par laimi mēs praktiski neesam piedalījušies mazumkreditēšanā, bet krīzes galvenais sitiens šeit galvenokārt trāpīja tieši mazumtirdzniecībai. Turklāt Rietumu Bankas kredītportfelis nekad nav pārsniedzis pusi aktīvu, mēs nekad neesam bijuši „pārkreditēta” organizācija. Šobrīd apmēram puse no mūsu kredītportfeļa attiecas uz nerezidentiem, un šīs puses lauvas tiesa - uz Krieviju.
- Jūsu kredītu kavējumu gandrīz nulles līmenis Krievijā ir saistīts ar ārējiem apstākļiem vai jūsu politikas īpatnībām?
- Ja tas būtu saistīts tikai ar mūsu politikas īpatnībām, tad arī Latvijā kavējumu līmenis būtu tikpat zems. Protams, pastāv arī objektīvi ekonomiskie faktori. 2010. gadā Krievijā IKP pieaugums tiek prognozēts 4%, bet Latvijā tas būs gandrīz nulle, turklāt iepriekšējā gadā mūsu IKP saruka par 18%.
Kas attiecas uz mūsu kredītpolitiku Krievijā – kad mēs pieņēmām lēmumu ieiet vietējā kreditēšanas tirgū, mēs noteicām sev noteiktu riska apetītes līmeni. Pie mums, piemēram, nepastāv aizdevuma ņēmēja skoringa vērtēšana. Precīzāk sakot, tā pastāv, taču ļauj gūt priekšstatu par klientu. Savukārt projekta novērtēšanā galvenais ir kredītspeciālista un riska menedžmenta novērtējums. Ja tas ir pozitīvs, mēs izskatām projektu kredītu komitejā.
Krievijā mēs kreditējam projektus, sākot ar miljonu dolāru un vairāk. Mums ir konkurētspējīgākas likmes, bet aizdevumu termiņi ir garāki, nekā Krievijas bankās. Tajā pašā laikā šis likmes ir augstākas, nekā analoģiskiem klientiem Latvijā, jo tirgus situācija krasi atšķiras. Kad Latvijā notika „bruņošanās sacensības”, kredīti vispār tika izsniegti ļoti lēti, līdz pat Libor+0,6%. Kā jums zināms, tas sagrāva ļoti daudzu – gan vietējā, gan ārvalstu banku kapitāla – dalībnieku pozīcijas.
Ja runājam par ķīlām, tad mēs vienmēr ļoti uzmanīgi izturamies pret šo jautājumu. Ja Latvijā kredīta attiecība pret ķīlas masu sasniedz pat 80%, Krievijā tā ir mazāka. Kad krīzes laikā nekustamā īpašuma tirgus sagruva, Krievijā mums ķīlu jomā viss bija kārtībā, ko par Latviju nevar sacīt. Ķīlu cenas dažos segmentos nokritās līdz 70%. Priekšplānā gan Latvijā, gan Krievijā izvirzījās aizdevuma ņēmēja kvalitāte. Tas ļāva atrisināt daudzas problēmas, banka turpināja strādāt ar peļņu, savukārt zaudējumus veidoja negūtā peļņa.
- Vai ir iespējams atsevišķi raksturot Krievijas pārstāvniecības gada darbības rezultātus?
- Mūsu pārstāvniecība Krievijā patstāvīgi neveic finanšu transakcijas. Pārstāvniecība ir informācijas birojs, sava veida komutators, kas savieno bankas centrālo biroju ar tās esošajiem un potenciālajiem klientiem. Šādam birojam ir svarīga loma, bet visi lēmumi tiek pieņemti Latvijā, turpat notiek arī visas galvenās finanšu operācijas. Mēs cenšamies izveidot sistēmu, kas ļauj būt tuvāk klientam un ar personīgā menedžera starpniecību palīdzēt atrisināt jebkuru jautājumu. Tādēļ nav īsti korekti izcelt viena konkrēta Krievijas biroja darbības rezultātus.
- Kādos virzienos vēl jūs sadarbojaties ar Krievijas bankām?
- Mēs nodarbojamies ar tirdzniecības finansēšanu, dokumentārām operācijām, vērtspapīriem. Mūsu dokumentāro operāciju formas krīzes dēļ mainījās, kad tirgū kritās uzticības līmenis. Taču mēs tik un tā centāmies būt pretimnākoši pret mūsu partneriem, un Krievijas bankas – mūsu ilglaicīgie partneri – arī adekvāti izturējās pret mūsu projektiem. Ja runājam par sindikātiem, tad pirms krīzes Rietumu Banka tajos aktīvi piedalījās, taču šobrīd visi pret šo instrumentu izturas piesardzīgi.
- Vai tad šobrīd nav intereses par sindicētajiem kredītiem?
- Interese ir, taču šobrīd sava riska apetīte ir jāsamēro ar dzīves realitāti. Daudzi ir paņēmuši pārtraukumu, skatās cits uz citu un pēta, kurš kā pārcietis krīzi. Tas ļauj precizēt gaidāmā ienesīguma plānus. Sindicētajiem kredītiem ir nepieciešama rūpīga plānošana, jo tas nav īstermiņa produkts, tas nav tas darījums, kurā var iesaistīties uz diviem trim mēnešiem. Domāju, ka reāla aktivitāte sindicēto kredītu jomā sāksies apmēram pēc gada. Pagaidām mēs izskatām un rūpīgi analizējam ienākošos piedāvājumus.
Regulējums un pilsonība
- Kā jūs raksturotu konkurenci un valsts regulējumu Krievijas banku sektorā? Ar ko nosacījumi atšķiras no Latvijas?
- Pilnīgas izpratnes gūšanai ir nepieciešams pabūt baņķierim gan Krievijā, gan Latvijā, lai ņemtu vērā visas detaļas. Sadarbojoties ar Krievijas bankām, mēs redzam, ka pastāv virkne prasību un normatīvu, kas, mūsuprāt, ir lieki. Taču tie ir pieņemti kā uzņēmējdarbības noteikumi un, ja reiz sistēma darbojas, tad šie noteikumi ir pietiekami labi. Visnepatīkamākais jebkurā regulējumā ir krasas izmaiņas likumdošanā, piemēram, nodokļu likumdošanā. Pie mums Latvijā smagajā krīzes laikā valdībai par ne pārāk veiksmīgu tradīciju ir kļuvuši ikgadējie grozījumi nodokļos. Kā saprotat, tas sarežģī finanšu plānošanu. Savukārt Krievijā pēdējo gadu laikā nav novērotas nopietnas izmaiņas regulēšanas jomā. Tas ir ļoti pozitīvs faktors jebkuru plānu veidošanai.
- Nesen jūs uzsākāt akciju, saskaņā ar kuru klienti pēc liela depozīta noguldīšanas var saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā. Vai jau ir kampaņas pirmie rezultāti, vai Krievijas turīgo iedzīvotāju noguldījumu apjoms Rietumu bankā ir palielinājies?
- Jaunie grozījumi Latvijas likumdošanā ļauj, kļūstot par investoru, vairākos veidos saņemt uzturēšanās atļauju, jo investīciju piesaistīšanai Latvijas nelielajai ekonomikai ir būtiska nozīme. Pastāv trīs veidi, kā saņemt Latvijā uzturēšanās atļauju: iegādāties nekustamo īpašumu, kura vērtība sākas ar 70—150 tūkst. eiro (atkarībā no atrašanās vietas), piedalīties uzņēmējdarbībā ar 40 tūkst. eiro vai izvietot bankā subordinēto aizdevumu, kura summa sākas no 300 tūkst. eiro.
Pēdējais veids, manuprāt, ir visērtākais. Nekustamajam īpašumam, nemaz jau nerunājot par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu, ir nepieciešami uzturēšanas izdevumi plus nodokļi, savukārt depozīts savam īpašniekam nes tikai peļņu. Noguldījums tiek noformēts uz pieciem gadiem, tā procenti ir visai augsti. Lieliem uzņēmējiem tā nav liela summa, savukārt aktīvs sniedz garantētu ienesīgumu, tas izvietots drošā vietā un turklāt ļauj iegūt uzturēšanās atļauju. Ņemot vērā, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, uzturēšanās atļaujas ieguvējs var brīvi ceļot Šengenas valstīs. Tādējādi klients saņem uzturēšanās atļauju, savukārt mēs piesaistām piecu gadu resursus.
Tā ir sanācis, ka mēs, šķiet, šo likumu reklamējam visskaļāk. Tā pieņemšanas brīdī mums bija tam nepieciešamie resursi un sagatavota infrastruktūra. Uzreiz izkristalizējās ieinteresēto klientu loks, un rezultāts ir redzams. Apmēram 60 mūsu klienti jau ir noguldījuši šādus depozītus. Kopsumma veido 20 milj. eiro. Viss process vairākumā gadījumu prasa ne vairāk kā mēnesi, un pagaidām mums vēl nav neviena atteikuma. Vēl viens pluss – Latvijas likumdošana neuzliek par pienākumu uzturēšanās atļauju saņēmušajam cilvēkam uzturēties Latvijā noteiktu skaitu dienu gadā.
- Pēdējā laikā jūs aktīvi pievēršat Krievijas iedzīvotāju uzmanību subordinētajiem noguldījumiem. Vai jūs plānojat vērienīgāk attīstīt mazumtirdzniecības biznesu mūsu valstī?
- Subordinētais depozīts, lai ko arī teiktu, nav mazumtirdzniecības produkts. Mēs paliekam uzticīgi savai stratēģijai – būt korporatīvo klientu un turīgu cilvēku banka. Mums katram klientam ir individuāla pieeja. Baidos, ka strādājot mazumtirdzniecībā, mēs nespētu nodrošināt tik augstu servisa līmeni.
- Kādi ir jūsu 2011. gada biznesa attīstības plāni Krievijā?
- Rietumu Banka Krievijas klientiem piedāvā Eiropas finanšu servisu, kas tiem palīdz gan uzņēmējdarbībā, gan personīgo interešu īstenošanā. Taču atšķirībā no jebkuras Šveices, Anglijas vai citas rietumu bankas, mēs ar jums runājam un domājam vienā valodā. Tas ir ļoti svarīgi, ka ar klientiem kopīga mentalitāte ir ne tikai bankas ierindas darbiniekiem, bet arī vadītājiem un īpašniekiem. Mēs saprotamies no pusvārda. 2011. gadā, līdztekus Maskavai un Sanktpēterburgai, mēs plānojam atvērt mūsu pārstāvniecības Kazaņā, Rostovā pie Donas, Jekaterinburgā. Mēs esam gatavi sadarboties ne vien kreditēšanas jomā, bet arī tirdzniecības finansēšanā, darījumos ar vērtspapīriem, brīvo līdzekļu pārvaldīšanā.
Eleonora Gailiša
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts: [email protected]
