Izrāde ir iestudēta ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu, bet viesizrāžu norisi atbalsta Rietumu Banka.
Foto: Aigars Altenbergs Pēc gruzīnu klasiķa A. Cagarelli lugas motīviem Vladimira Konstantinova un Borisa Racera veidotās leģendārās komēdijas iestudējuma pirmizrāde ir viens no šā gada Latvijas galvaspilsētas teātra sezonas spilgtākajiem notikumiem. Stāsts par to, kā mīlestība, drosme un ass prāts palīdz sasniegt mērķi un pārvarēt šķēršļus ceļā uz laimi, ilgu laiku bija viens no vispopulārākajiem krievu teātru iestudējumiem. Komēdija ar gruzīnu kolorītu, jokiem, dejām, dziesmām ideāli iekļāvās repertuārā.
Rīgas teātra interpretācijā Gijas Kančeli mūzika skan džeza ritmos, sniedzot klasiskajai lugai jaunas spilgtas krāsas un noskaņojumu. „Hanuma” šī izcilā komponista mūzikas pavadījumā ir iestudēta jau uz 60 teātru skatuvēm, tomēr pats G. Kančeli ir apmeklējis tikai trīs pirmizrādes – režisora R Sturua iestudējumu Tbilisi, G. Tovstonogova veikumu Lielajā drāmas teātrī [Sanktpēterburgā] un A. Sigalovas izrādi Rīgā.
Režisore Alla Sigalova ir likusi dramatiskajiem aktieriem ne tikai izcili dziedāt un dejot, bet ir arī pratusi padarīt aktierus par saviem domubiedriem, noskaņojot viņus uz visaugstākā līmeņa kreativitātes un pašatdeves viļņa. „Viņi, protams, tic. Tic, kad tu nekautrējies stāstīt, ka esi apmaldījusies, ka nesaproti, ka nevari atrast šo skatuvi. Viņi cenšas tev palīdzēt vēl vairāk. Teātris ir kolektīva māksla,” atceroties darbu pie izrādes, stāsta režisore.
Rīgas Krievu teātra direktors Eduards Cehovals atzīst: „Mēs labi saprotam, ka tā ir milzīga atbildība – rādīt „Hanumu” pilsētā, kurā Georgijs Tovstonogovs iestudēja savu slaveno izrādi. Mēs esam tam gatavi. Ceram, ka mūsu izrāde skatītājiem sniegs patiesu prieku un tam netraucēs ne atmiņas par Lielā drāmas teātra iestudējumu, ne populārās televīzijas versijas radītie iespaidi.”
„Šīs viesizrādes Rīgas teātrim ir ļoti svarīgas arī tādēļ, ka Pēterburgai vēsturiski ir bijusi būtiska loma Latvijas kultūras veidošanās procesā – šī pilsēta savulaik kļuva par Latvijas profesionālās mākslas šūpuli,” uzskata Rietumu Bankas padomes loceklis Aleksandrs Gafins. „Mūsu banka jau daudzus gadus atbalsta nozīmīgus, būtiskus Latvijas un Krievijas kultūras apmaiņas projektus, tai skaitā Latvijas teātru viesizrādes Krievijā un labāko kaimiņvalsts izrāžu viesošanos uz mūsu valsts skatuvēm. Katru reizi šie projekti ir guvuši lielus, pelnītus panākumus; esmu pārliecināts, ka tā būs arī šoreiz!”
Rīgas teātris ir viens no vecākajiem krievu teātriem ārpus Krievijas un viens no nedaudzajiem krievu teātriem Eiropas Savienības valstīs. 2013. gadā tas svinēja 130 gadu jubileju, un visā pastāvēšanas laikā tam ir bijusi atvēlēta viena no vadošajām lomām Rīgas kultūras dzīvē. Teātris ir nosaukts izcilā aktiera un režisora Mihaila Čehova vārdā; mākslinieks 20. gadsimta 30. gados divas sezonas nospēlēja uz Rīgas skatuves.
Šīs nav teātra pirmās viesizrādes Pēterburgā. Pavisam nesen pilsētā pie Ņevas rīdzinieki rādīja programmu „Divi leģendāri Latvijas komponisti”, kurā tika apvienotas divas izrādes: „Odesa, burvīgā pilsēta...” ar R. Paula mūziku un „Tango ar Stroku” – veltījums tango karaļa Oskara Stroka dzīvesstāstam. Noteikti jāatceras, ka kopš 2010. gada M. Čehova Rīgas Krievu teātra mākslinieciskais vadītājs ir Igors Koņajevs – režisors no Sanktpēterburgas.
Rietumu Banka ir viena no lielākajām mecenātu dzimtenes bankām. Nesenā pagātnē tā ir atbalstījusi tādus plašus un nozīmīgus Latvijas–Krievijas kultūras projektus kā Latvijas Nacionālās operas un Nacionālā teātra viesizrādes Maskavā, ikgadējo Krievijas teātra festivālu „Zelta maska Latvijā”, R. Ščedrina operas „Apburtais ceļinieks” izrādi Rīgā, Faberžē juvelieru nama meistaru darbu (no Maskavas muzeju kolekcijām) izstādi Latvijā, kā arī plaši pazīstamā fotogrāfa un politiķa Jāņa Krūmiņa darbu izstādi „Mana Latvija” Maskavā un Sanktpēterburgā.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
