Rietumu Banka atbalstīja veiksmīgo 6. Maskavas biennāli

Pamatprojekts, kas ilga 10 dienas un kura tēma bija „Kā dzīvot kopā?”, pulcēja ap simts mākslinieku un dalībnieku no visas pasaules. Savu darbu piedāvāja arī latviešu māksliniece Ieva Epnere, kuras dalību biennālē atbalstīja Rietumu Banka. Pamatprojekts noslēdzās ar ievērojamu notikumu – uzstājās Grieķijas bijušais finanšu ministrs Janis Varufakis.

6. Maskavas biennāle notika 70 laukumos, kur risinājās 105 īpaši un paralēli projekti: dažādu valstu un reģionu mākslinieki ne tikai vēstīja skatītājiem par personīgajiem notikumiem un pārdzīvojumiem, bet arī apsprieda dažādas pasaules mēroga un vietējas nozīmes problēmas.

Kuratori Barts de Bāre, Defne Aijasa un Nikolauss Šafhauzens jau kopš biennāles sākuma runāja par tās revolucionāro formātu. Viņi tiecās aplūkot mākslas telpu kā pārsvarā publisku atklāta dialoga vietu. Šī biennāles radikālā forma ļāva vērot mākslas radīšanas procesu, ieraudzīt visus daiļrades produkta dzimšanas posmus. Socioloģijas un ekonomikas pasaules mēroga līderu lekcijas un meistarklases, katru dienu performances tika veidotas, lai izprastu laikmetīgo mākslu un rastu atbildi uz pasākuma galveno jautājumu.

Biennāles noslēgumā 21. oktobrī notika mākslinieku, mākslas kritiķu un sociologu apspriede pie apaļā galda. Tās mērķis bija apkopot rezultātus un saprast precīzu atbildi uz jautājumu: „Kā dzīvot kopā?”.

Rietumu Bankas padomes loceklis Aleksandrs Gafins uzskata, ka biennāles devīze pilnībā saskan ar Eiropas politiskās un ekonomiskās dzīves jaunajiem izaicinājumiem: „Diemžēl mūsu kontinentā ir sācies konfrontācijas, sankciju un pretstatu cīņas laiks; izrādās, ka ekonomiskās saiknes ir ārkārtīgi trauslas un sāk izirt. Rietumu Banka ļoti precīzi izjūt jauno realitāti un tās radītās problēmas. Bankas vadība saprot, ka tieši māksla, kam neeksistē robežas un priekšraksti, spēj pievērst plašas auditorijas uzmanību valstu un cilvēku komunikācijas problēmām.”

Mākslinieki, biennāles dalībnieki, pastāstīja par saviem projektiem un sniedza komentārus par to, kā viņi izprot kultūras apmaiņas uzdevumus un kā meklēja atbildi uz foruma galveno jautājumu.

„Viens no mākslinieka uzdevumiem ir fiksēt personīgo laiku un tomēr nekādā veidā nereaģēt uz to. Katrs pats izvēlas savu nostāju: reaģēt vai nereaģēt uz notikumiem. Vienlaikus māksliniekam ir jāizjūt notiekošais. „Kā dzīvot kopā? – Domāju, ka ir jāveido paralēlu radošu iniciatīvu procesi,” uzskata mākslinieks Vladimirs Potapovs – projektu „Panoptikums” un „Telpas paplašināšana” dalībnieks.

Mākslinieks Antons Nikolajevs – viens no projekta „Horizontāle” kuratoriem – atzina: „Man rodas vēlēšanās visu sagriezt kājām gaisā. Jau pats jautājuma rašanās fakts ir kā lakmusa papīriņš, tas parāda reālo komunikāciju un interesi par mākslu. Tas vieno cilvēkus un ļauj veidot dažādu pozīciju dialogu, kas nebūtu iespējams mežoņu sabiedrībā.”

Maskavas biennāle ir viens no nedaudzajiem starptautiski atzītajiem mūsdienu sarežģītās situācijas kultūras simboliem. Tā ir kļuvusi vēl nozīmīgāka – kā nepastarpinātas domu apmaiņas Eirāzijas platforma globālās attīstības kontekstā.