Preses pārstāvjus interesēja tādas tēmas kā aktualitātes saistībā ar Latvijas pievienošanos eirozonai, globālās krīzes sekas un mācības, kā arī Kipras finanšu krīzes ietekme uz Latvijas banku sistēmu.
Brīfingā piedalījās Rietumu Bankas Padomes loceklis Aleksandrs Gafins, Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs un Rietumu Bankas Valdes loceklis Renāts Lokomets.
Kā atzīmēja Pankova k-gs, Latvijas pāreja uz eiro no nākamā gada 1. janvāra kļūs par svarīgu valsts eirointegrācijas noslēguma posmu un par papildus stabilitātes garantiju. Šis solis, bez šaubām, veicinās ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas ekonomikai.
Viņš īpaši uzsvēra, ka situācija Latvijā šobrīd ir daudz labvēlīgāka, nekā to vēl nesen prognozēja daudzi eksperti: pēc attīstības tempiem valsts atrodas Eiropas Savienības „vadošajā grupā”. Rietumu Bankas prezidents ir pārliecināts, ka Latvijas ekonomika saglabā labas perspektīvas un arī nākamais gads valstij būs labvēlīgs.
Atbildot uz jautājumiem par situāciju pasaules tirgū pēc nesen pārdzīvotās krīzes, Aleksandrs Pankovs teica, ka šoreiz ir izdevies izdarīt secinājumus un ieviest pasākumus, kuri nākotnē ļaus palēnināt kustību lejup nākamās lejupvērstās fāzes laikā. „Ir veiktas būtiskas izmaiņas likumdošanā, ir nostiprināta banku sfēras fundamentālā regulēšana, ir ieviesti pasākumi, kas kreditēšanas procesu padara kontrolējamāku,” viņš uzsvēra.
Savukārt Aleksandrs Gafins, atbildot uz Krievijas masu informācijas līdzekļu pārstāvju jautājumiem par Kipras finanšu krīzes ietekmi uz Latvijas banku nozari, atzina, ka šis notikums ir izraisījis noturīgu intereses vilni no Kipras banku klientu puses. „Kā piemēru minot Rietumu Banku, varu teikt, ka mūsu klientu skaits stabili auga arī iepriekš, līdz Kipras krīzei. Bet pēc Kipras notikumiem saprotamu iemeslu dēļ kapitālu (tai skaitā arī Krievijas) īpašnieki aktīvi meklē drošu alternatīvu līdzekļu izvietošanai. Ir labi zināms, ka daudzi izvēlas Latviju. Starp citu, šis vilnis nav mazinājies līdz pat šim laikam.”
Tika uzdots jautājums par Krievijas investīcijām Latvijā. Kā zināms, daudzi Krievijas iedzīvotāji pēdējos gados iegādājas nekustamos īpašumus šajā valstī un iegulda līdzekļus kredītiestāžu kapitālā, rezultātā saņemot uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā.
Saskaņā ar kompānijas „Deloitte” vērtējumu šī programma trīsarpus gadu laikā Latvijas ekonomikai jau ir piesaistījusi 780 miljonus eiro.
Kā atzīmēja Rietumu Bankas Valdes loceklis Renāts Lokomets, pēdējā laikā aizvien vairāk Krievijas iedzīvotāju, kuri Latvijā ir saņēmuši uzturēšanās atļauju, nevis vienkārši izmanto šo statusu kā „caurlaidi” uz Šengenas zonu, bet gan izvēlas Rīgu un tās apkārtni kā samērā pastāvīgu dzīvesvietu. „Daudzi pārceļ uz šejieni biznesu vai arī uzsāk uzņēmējdarbību Latvijā, turklāt to apjomi ir ļoti atšķirīgi – no lieliem uzņēmumiem, kas specializējušies tranzīta, loģistikas un pārtikas rūpniecības nozarēs, līdz privātām kafejnīcām, restorāniem un citiem biznesiem apkalpojošajā sfērā.”
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
