Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs ir sniedzis interviju Krievijas žurnālam „Spear’s” , kurā atzīmēja, ka pasaules ekonomikas attīstības cikla nākamā fāze būs kontrolējamāka, tuvākajā laikā saglabāsies zemas procentu likmes, bet Latvijas ekonomikas izaugsme turpināsies. Publicējam šīs intervijas tekstu.
Nākamajā gadā Latvija kļūs par eirozonas dalībvalsti. Kā Eiropas valūtas ieviešana ietekmēs Latvijas banku darbu? Pāreja uz eiro Latvijai ir svarīgs solis, kuram valsts ir gatavojusies ilgi un nopietni. Starp citu, mēs Rietumu Bankā bijām vieni no pirmajiem eirooptimistiem un jau pirms vairākiem gadiem runājām par Eiropas valūtas ieviešanas pozitīvo efektu. Šodien šī nostāja valsts biznesa aprindās ir noteicošā.
Tas ir liels valdības nopelns, ka Latvijai ir izdevies veiksmīgi izpildīt visas Eiropas Komisijas prasības. Šis ir eiro integrācijas noslēguma posms. Mēs saņemam sava veida fināla zīmogu ar „kvalitātes zīmi”, kas nozīmē, ka pasaulē pieaug mūsu valsts pievilcība investīciju jomā.
Latvijas banku sektors kļūs par vienotas finanšu sistēmas daļu. Eiropas Centrālās bankas resursi mums būs pieejami uz noteikumiem, kas ir vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas nozīmē stabilitāti: gan īstermiņa, gan ilgtermiņa perspektīvā. Mēs saprotam, ka arī turpmāk ir jāattīstās un pašiem aktīvi jādarbojas, bet ārējais pozitīvais fons būtiski atvieglos šo uzdevumu.
Tiem, kas gaida kaut kādus pārsteigumus, man ir jāsaka, ka tādu nebūs. Eiro ieviešana neradīs nekādas būtiskas izmaiņas banku darbā. Nedaudz samazināsies ar valūtas maiņas operācijām saistītie ieņēmumi, bet tie var tikt aizstāti ar jaunām iespējām.
Tiesa, pastāv psiholoģiskais sasprindzinājums saistībā ar tehnoloģijām, pārejot no vienas valūtas uz citu. Aptuveni tas pats notika, sagaidot 2000. gadu: bija uztraukums par pāreju uz jaunajiem datumiem. Tomēr uzskatu, ka tagad, tāpat kā toreiz, viss notiks mierīgi, saskaņā ar plāniem.
Vēl nav zudušas atmiņas par krīzi, kuru pārcieta pasaule un tai skaitā arī Eiropa. Vai ir izdevies gūt kādu mācību no tās? Jebkuras krīzes īpatnība ir tā, ka neviena no tām nelīdzinās iepriekšējām. Tas attiecas ne tikai uz Eiropu, bet gan uz visām tirgus ekonomikām. Nav vērts dzīvot ilūzijās, ka pārdzīvotā krīze bija pēdējā un tagad mēs varēsim mierīgi dzīvot mūžīgi mūžos – cikliskums saglabāsies, par to ir rakstīts jebkurā ekonomikas mācību grāmatā.
Tomēr no jebkuras krīzes ir jāmācās, un šoreiz tā ir noticis. Ir veiktas būtiskas izmaiņas likumdošanā, pastiprināta banku sfēras fundamentālā regulēšana, ieviesti pasākumi, kas kreditēšanas procesu padara vairāk kontrolējamu, utt. Tas attiecas gan uz ES kopumā, gan arī uz Latviju.
No vienas puses, kamēr mēs vēl neesam sasnieguši izaugsmes augstāko fāzi, šādi preventīvi pasākumi būtiski palēnina ekonomikas attīstību. No otras puses, nākotnē tie ļaus samazināt svārstības un palēnināt kustību lejup nākamās lejupvērstās fāzes laikā, kas agri vai vēlu iestāsies. To var salīdzināt ar režīmu, kādā automašīna brauc lejā no kalna, kad tehnoloģijas automātiski nodrošina šofera un pasažieru drošību. Vienlaikus būtu grūti šādā režīmā braukt augšup kalnā. Valdības galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ieviestie pasākumi būtu sabalansēti.
Kas šobrīd notiek Latvijas ekonomikā? Kādas tendences šeit būs notiecošās? Latvijas situācija ir daudz labvēlīgāka, nekā daudzi ekonomikas „guru” prognozēja vēl pirms dažiem gadiem. Protams, krīzes laikā Latvija ir daudz cietusi. Tomēr, tāpat kā jebkurai nelielai atvērtai ekonomikai, tai ir bijusi iespēja samērā viegli atgūties. Lai pārvarētu krīzi, pirmām kārtām bija nepieciešami pareizi politiski lēmumi. Latvijā par tādiem kļuva izmaiņas likumdošanā, kas bija paredzētas, lai piesaistītu ārzemju investorus, un virkne citu.
Par spīti viedokļu daudzveidībai, jāatzīst, ka mūsu valdība rīkojas konstruktīvi. Par rezultātiem liecina makroekonomikas statistika: Latvija pēc attīstības tempiem ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā, un, pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,5%.
Kā galvenie izaugsmes faktori ir jānosauc infrastruktūras, transporta, lauksaimniecības un citu sfēru attīstībai paredzētie Eiropas fondu līdzekļi. Pieaug eksports, uzlabojas tirdzniecības bilance. Protams, ir arī negatīvi piemēri. Nekustamo īpašumu sektorā ir palicis vēl diezgan liels „iesaldēto” aktīvu portfelis, bet tie līdzekļi, ko bankas ar ārzemju kapitālu saņem no aizņēmējiem, kuri atmaksā iepriekš saņemtos kredītus, tiek izņemti no ekonomikas, jo sākotnēji tā bija šo banku mātes uzņēmumu nauda, kas tika aizdota Latvijas „meitām”.”
Nākamais gads arī būs labvēlīgs. Mūsu valstij, neņemot vērā tās nelielo ģeogrāfisko mērogu, ir lielisks potenciāls.
Rietumu Banka daudz strādā ar klientiem no Krievijas. Kā Jūs vērtējat abu valstu attiecības? Vai politiskais konteksts šeit palīdz vai traucē? Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecības ir pilnīgi stabilas. Pēdējos gados tās attīstās stabili un soli pa solim. Jebkurā gadījumā tās netraucē biznesam. Protams, aktīvs atbalsts valsts līmenī mūsu ekonomiskajai sadarbībai būtu pozitīvs papildus impulss. Tomēr arī esošajā situācijā mēs strādājam efektīvi.
Arī mūsu klientu vidū mēs redzam daudzus pozitīvus piemērus: Krievijas uzņēmēji Latvijā atrod sev jaunus biznesa partnerus un otrādi. Attīstās lietišķie sakari, tiek veidoti jauni kopuzņēmumi.
Kāda ir situācija ar Krievijas investīcijām? Tās var iedalīt divās kategorijās: korporatīvās investīcijas un personīgie ieguldījumi. Pirmās nosaka biznesa intereses, tās ir ievērojami apjomīgākas, pārsvarā tie ir nepietiekami novērtēto aktīvu pirkšanas darījumi. Šādu darījumu skaits ir salīdzinoši neliels, bet katrs no tiem ir ievērojams.
Otrs investīciju veids, par kuru tiek runāts daudz un bieži, ir privātpersonu ieguldījumi nekustamā īpašuma un banku sektorā. Šādas investīcijas bieži vien kļūst par pamatu, lai saņemtu uzturēšanās atļaujas Eiropā. Starp citu, daļa no šiem pircējiem ir tās pašas personas, kurs vēlāk iesaistās pirmā tipa biznesa investīcijās, un tas ir svarīgs moments.
Ja vērtējam kopumā, privātās ārzemju investīcijas, neapšaubāmi, sniedz ievērojamu labumu ekonomikai. Saskaņā ar kompānijas „Deloitte” vērtējumu, pateicoties uzturēšanas atļauju piešķiršanai investoriem, Latvijas ekonomika jau ir piesaistījusi 780 miljonus eiro.
Vai šobrīd Latvijā pastāv Krievijas kapitāla reputācijas problēma? Piemēram, saistībā ar Krājbankas bankrotu, jo tās akcionārs bija no Krievijas. Kapitāla reputācija ir svarīga vienmēr – gan pirms Krājbankas bankrota, gan pēc tā. Mēs Rietumu Bankā šo aspektu vērtējam ļoti rūpīgi ne tikai attiecībā pret Krievijas, bet arī jebkuras citas izcelsmes kapitālu.
Cik ilgi, pēc Jūsu vērtējuma, vēl saglabāsies zemo procentu likmju situācija un kādas šobrīd ir līdzekļu izvietošanas iespējas? Domāju, ka tuvākajā laikā nekas kardināli nemainīsies. Pasaulē nav daudz krīzes pārvarēšanas iespēju, izņemot naudas emisiju un to politiku, kuras liecinieki mēs esam.
Ir saprotams, ka kapitāla īpašniekus neiepriecina zemais ienesīgums. Tādēļ ir jāmeklē jauni risinājumi, kuri augstu tirgus likmju gadījumā, iespējams, būtu likušies pārāk sarežģīti un tādēļ ne pārāk pievilcīgi. Bet tagad ir jāizvērtē katra iespēja. Kā piemēru varu minēt kredītu risku daļas pārdošanas darījumus, arī citus līdzīgus produktus. Šajā kontekstā interesants ir Rietumu Bankas jaunākais piedāvājums: ir izstrādāta īpaša priviliģētu akciju ierobežotas emisijas programma ar mūsu dienām pievilcīgu ienesīgumu.
Vai varam uzzināt ko vairāk par šo programmu? Nākamā gada pirmajā ceturksnī ir ieplānota 15 miljonu priviliģētu akciju emisija. To ienesīgumu veidos ikgadējās dividendes un dalība bankas kopējā kapitāla pieaugumā. Dividenžu izmaksai katru gadu tiek novirzīti 50% no bankas peļņas, un ir zināms, ka Rietumu Bankas peļņa vienmēr ir bijusi viena no visaugstākajām nozarē. Saskaņā ar mūsu aprēķiniem, tuvāko piecu gadu laikā šo vērtspapīru gaidāmais ienesīgums pārsniegs 20%. Minimālais gada ienākums ir noteikts 5% līmenī.
Turklāt Rietumu Banka joprojām saglabās tās tradicionālo konservatīvo pieeju līdzekļu izvietošanā un risku novērtējumā. Šī programma ļaus bankai veidot jaunu pamatu tālākajai izaugsmei un izmantot šī brīža tirgus situācijas priekšrocības.
Kam Jūs plānojat izteikt šos piedāvājumus? Pirmām kārtām priviliģētās akcijas mēs piedāvāsim jau esošajiem bankas klientiem, kuri, tāpat kā daudzi citi, tagad meklē iespējas saprātīgai, apdomātai un tajā pašā laikā ienesīgai savu līdzekļu izvietošanai.
Kā šobrīd ir situācija Rietumu Bankā? Vai netiek plānotas kādas izmaiņas biznesa nostādnēs? Rietumu Banka attīstās saskaņā ar tās pamatprincipiem un plāniem. Mēs neplānojam kaut ko mainīt savā modelī – lai gan tas ir konservatīvs, tomēr ļoti efektīvs.
Šis gads bankai bija veiksmīgs visās jomās: ir būtiski palielinājusies klientu bāze un piesaistīto līdzekļu apjoms, audzis ienākumu līmenis. Turklāt mēs neuzskatām, ka šī brīža labie rezultāti būtu mūsu sasniegumu virsotne. Mēs esam interesanta ceļa sākumā, un es esmu pārliecināts, ka turpmāk mūs sagaida jauni izaicinājumi un jauni panākumi.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
